Kaktusi Latvijā aug tikai podiņos, taču noteikti esi tos vērojis filmās vai multenēs. Visbiežāk tos var ieraudzīt sausajā un karstajā tuksnesī. Uzzini, kā adatainais augs tiek galā ar ekstrēmajiem laikapstākļiem!

Pielāgojies tuksnesim
Kaktusus mēdz dēvēt par slinku cilvēku puķēm, jo tos nevajag laistīt tik bieži kā citas puķes. Tas ir izskaidrojams ar to, ka kaktusi savvaļā aug tuksnesī, kur lietus līst samērā reti un valda pastāvīgs karstums. Ja tu margrietiņu no Latvijas aizvestu un iestādītu tuksnesī, tad tā ilgi neizdzīvotu. Savukārt tuksneša augi ir lieliski pielāgojušies dzīvei trūcīgos
augšanas apstākļos. Šie augi arī izskatās citādi. To savādais izskats liecina par apbrīnojamo spēju pielāgoties dzīvei tuksneša klimatā.

Uzkrāj rezerves
Veids, kā kaktusi ir pielāgojušies dzīvei tuksnesī, tiek dēvēts par sukulenci. Tas nozīmē, ka lietus laikā kaktuss uzsūc pēc iespējas vairāk ūdens un to noglabā uzbiezinātās auga daļās, piemēram, stublājā un saknēs. Tā laikā, kad nelīst lietus un visapkārt ir sausums, kaktusiem ir savas ūdens rezerves. Šo īpašību izmanto arī citi tuksneša augi. Tuksnešu lietus periodi ir īsi, kā arī zeme strauji izžūst karstajā saulē. Šī iemesla dēļ sukulentiem
augiem pārsvarā ir plašas, seklas sakņu sistēmas, jo tiem jāspēj īsā laikā sevī uzņemt daudz ūdens.

Lapu vietā ērkšķi
Vēl viens veids, kā kaktusi pasargā sevi no karstuma, ir neļaujot iztvaikot lielam ūdens daudzumam. Kaktusiem lapu vietā ir ērkšķi. Tie ir mazāki un
šaurāki par augu lapām, tāpēc no to virsmas karstumā iztvaiko daudz mazāk ūdens. Daudziem kaktusiem ir arī matiņi, kas pasargā tos no pārāk lielas uzkaršanas. Šie matiņi parasti ir gaiši, jo gaiša krāsa labāk atstaro saules gaismu.