Ir jau pierasts, ka cilvēki sasveicinās sarokojoties. Bet vai arī agrāk sarokojās, lai izrādītu otrai personai cieņu, un vai arī mūsdienās visur roku viens otram paspiež vienādi?

Dod roku bez ieroča
Rokasspiediena vēsture meklējama ļoti senos laikos. Vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras veidotajās skulptūrās apskatāma ne viena vien sarokošanās. Un, pēc visa spriežot, rokasspiedienam tāpat kā mūsdienās bija draudzīga nozīme. Viduslaikos bruņinieki paspieda viens otram roku, lai pierādītu, ka tie neslēpj ieročus un nevar nodarīt otram ļaunu. Mūsdienās rokasspiediens kalpo pavisam citam mērķim — lai pasveicinātu otru, izrādītu cieņu, kā arī apsveiktu svētkos vai kādā laimīgā dzīves notikumā.

Sasveicinās arī citādi
Rietumeiropā, Skandināvijā, Ziemeļamerikā un arī Latvijā rokasspiediens ir visizplatītākais. Šajās valstīs sasveicinoties parasti dod labo roku, taču citur, piemēram, Malaizijā, pasniedz abas rokas. Tuvajos Austrumos kreiso roku
uzskata par “netīru”, tāpēc ar to nekad nedrīkst sarokoties. Dažās Rietumeiropas valstīs rokasspiediena vietā cilvēki sniedz viens otram skūpstu, saliekot kopā vaigus.