Ja tā padomā, tad tiešām — doktora desas nosaukums ir mazliet dīvains. Kāds gan sakars doktoriem ar desām?

Izrādās, ka tomēr ir. Turklāt tādas desas sastopamas vien bijušajā PSRS , un nosaukums nācis “mantojumā” no padomju laikiem, konkrētāk, no nabadzības izvārdzinātās pēcrevolūcijas Krievijas.gados, kad neatkarīgajā Latvijā veikalu plaukti vai lūza no precēm, Krievijā valdīja nabadzība un produktu trūkums. Sliktās un vienveidīgās pārtikas dēļ cilvēku veselība pasliktinājās.
Gaļas produktu bija maz, un, lai kaut kā pabarotu izsalkušo tautu, tika izgudrots tolaik neierasts produkts — vārītā desa, kura sastāvēja no 40–60% gaļas, bet pārējais bija milti, ciete un garšvielas. Tieši šķirne “Doktora desa” radās 1936. gadā Mikojana gaļas kombinātā Maskavā. Tās sastāvā bija cūkas, liellopu gaļa, piens, olas, ciete un kardamons. Tai speciāli nepievienoja asas garšvielas, daudz sāls vai tauku, jo desai vajadzēja
būt diētiskai. Tā bija ideāli piemērota cilvēkiem, kas sirga ar aknu un kuņģa kaitēm. Turklāt šo desu patiešām ārsti ieteica jeb “izrakstīja” pacientiem ar mazasinību vai vāju veselību pēc slimošanas un traumām.