Mēs, cilvēki, izmantojam vārdus un teikumus, lai pateiktu to, ko vēlamies. Taču kaķu valoda ir ņaudēšana. Tas ir veids kā pievērst sava saimnieka uzmanību.

Ņaud tikai cilvēkam

Kad mincis grib ēst, tas ņaud vienā balsī, bet kad ir uztraucies, pavisam citā. Saimnieks, kurš savu kaķi labi pazīst, jau prot noteikt, ko nozīmē konkrētais „ņau”. Taču kaķa ņaudēšana mainās arī atkarībā no vecuma. Kad kaķēns ir pavisam mazs un ne soli negrib atkāpties no mammas, tas ņaud spalgi un ziņo mammai, ka grib ēst, viņam ir auksti vai ir nobijies. Taču kaķiem pieaugot, tie sāk veidot arī citas skaņas, lai komunicētu ar saviem sugas brāļiem – tad minkas kauc, šņāc un ņurd. Pieaugušā vecumā tikai ar cilvēkiem tie sarunājas ņaudot.

Vispļāpīgākie – siāmieši

Tas, cik daudz mazie, četrkājainie draugi ņaud, ir atkarīgs gan no šķirnes, gan konkrētā kaķa. Orientāla šķirnes kaķi tiek uzskatīti par pļāpīgākajiem, it īpaši Siāmas minči. Tāpēc cilvēkiem, kuriem nepatīk ņaudēšana, šīs šķirnes kaķus labāk neizvēlēties.

Galvenie iemesli, kāpēc minkas ņaud:

  • Ir saslimis. Ja kaķis nejūtas labi, tas ņaud. Ir slimības, kas kaķim liek justies izsalkušam, izslāpušam vai just sāpes. Ja ņaudēšana ir izteikta un kaķis ilgstoši nerimstas, vajadzētu aizvest pie veterinārārsta.
  • Pieprasa uzmanību. Maldīgs ir uzskats, ka kaķiem patīk būt vieniem. Ja visu dienu saimnieks ir bijis darbā, mincis ir noilgojies. Ar ņaudēšanu mazais mīlulis mudina savu saimnieku paspēlēties, pabarot viņu  vai vienkārši papaijāt.
  • Grib ēst. Ir kaķi, kuri sāk ņaudēt ik reizi, kad ieej virtuvē, jo cer dabūt kādu kārumu. Bet visbiežāk mājas mīluši ņaud brīžos, kad tuvojas barošanas laiks.
  • Sagaida tevi mājās. Ņaudēšana ir kā kaķa sveiciens: „Priecājos Tevi redzēt!”
  • Stress. Kad kaķi uztraucas vai ir nobijušies, tie mēdz ņaudēt nelabā balsī.