Vasara ir gada karstākais laiks, kad visvairāk svīstam un daži pat mēdz pārkarst, kaut gan gaisa temperatūra nav augstāka par mūsu pašu ķermeņa
temperatūru. Kāpēc tā notiek?

Pats rada siltumu
Cilvēka ķermenis ir kā motors, kas nepārtraukti rada siltumu. Taču, ja gaisa temperatūra ir tikpat augsta kā ķermeņa temperatūra, tad tas nespēj pietiekami ātri atbrīvoties no paša radītā siltuma. Veselam organismam, veicot ikdienas darbus, rodas siltums, no kura tam ir jāatbrīvojas. Sirdsdarbības, zarnu trakta, locītavu, nervu sistēmas un citu organisma darbības procesos, kuros tiek regulāri kustināts kāds orgāns vai tā daļa, nepārtraukti tiek ražots siltums. Taču, lai ķermenis pats sevi “neuzceptu” no iekšpuses, tas šo siltumu izvada – atdziest, izelpojot siltu elpu un svīstot. Arī asinsvados, kas atrodas tuvu ādai, atdziest tajos cirkulējošās asinis.

Mitrumam arī ir liela loma termoregulācijā jeb atdzišanā. Ķermenī esošais ūdens uzkarst un pēc tam iztvaiko, tādējādi palīdzot organismam
atdzist. Ja kādu iemeslu dēļ ķermeņa šķidrumam tiek traucēta iztvaikošana, piemēram, mitrs un piesmacis gaiss, bezvējš vai biezs apģērbs, tu jūties īpaši neērti un ātri pārkarsti.

Karstumā nespēj atdzist
Vislabāk ķermeņa procesi norit aptuveni +20-23 °C temperatūrā, kas cilvēka ķermenim ir vispiemērotākā. Šādā temperatūrā cilvēka organisms spēj normāli darboties un izdalīt tā radīto siltumu, kā arī uzturēt ķermenim optimālo temperatūru – 36,6 °C. Taču, kad gaisa temperatūra paaugstinās vai ir gandrīz vienāda ar ķermeņa temperatūru, organisms vairs nespēj pietiekami atdzist. Tieši tāpēc karstumā mēs pastiprināti svīstam – organisms cenšas pēc iespējas ātrāk atdzist.

TEKSTS, FOTO: “ILUSTRĒTĀ JUNIORIEM” ARHĪVS