Vai kurmji tiešām ir akli? Ko savos kupros nes kamielis? Un vai visi sikspārņi ir īsti vampīri, kas gatavi uzbrukt cilvēkam? Lasi un uzzini!

Maulwurf

1. Kurmji ir akli

Lielu daļu savas dzīves kurmji pavada pazemē, kur ir ļoti tumšs, tāpēc kurmja redze pielāgojusies šādiem apstākļiem.  Turklāt to acis ir ļoti mazas. Taču nevarētu teikt, ka viņi ir gluži akli. Nonākuši gaismā, tie apžilbst, nespēj objektus saskatīt precīzi un asi, taču kustību un dažādas krāsas pamana. Taisnības labad jāteic, ka ir dzīvnieki, kuri tiešām neko neredz. Tādi ir zeltainie kurmji, kuri dzīvo Āfrikas dienvidos, bet tie nemaz nav radniecīgi ar īstajiem, tumšajiem kurmjiem. Viņu acis sedz āda un apmatojums, tāpēc šie dzīvnieki neko neredz. Tāpat neredzīgas ir arī Meksikas aluzivis. Tās dzīvo pazemē – alu ūdenstilpēs, kur valda pilnīga tumsa, tāpēc ir zaudējušas acis un kļuvušas aklas.

2. Kamieļa kupros ir ūdens

Patiesībā kupros tiek uzkrātas tauku rezerves. Katrā kuprī apmēram 35 kg. Tie ļauj tuksnesī izdzīvot līdz pat trim nedēļām, savukārt ūdeni kamielis gan uzņem pietiekami reti, jo vienā reizē spēj izdzert 100 l ūdens. Ja kamielis netiek pie barības, viņa kupri pamazām sašļūk, kļūst ļengani, bet, kad enerģija atkal uzņemta, tad kupri atgūst sākotnējo izskatu. Kamieļa ķermenis ir gudri pielāgojies dzīvei tuksnesī – lai nāsīs neiekļūtu smiltis, viņš tās ar noslēgt, savukārt garās skropstas pasargā acis no smiltīm, ko lielie vēji tuksnesī nereti pūš pa gaisu.

3. Dzeloņcūkas prot “izšaut” savas adatas

Dzeloņcūka spēj savas adatas sacelt stāvus, tāpat kā daudzi citi zīdītāji saslej savas matus, spalvas, kas ļauj izskatīties lielākam un bīstamākam. Taču adatas dzeloņcūka neizšauj. Saniknotas dzeloņcūkas uzbrukums atpakaļgaitā spiež atkāpties ļoti izsalkuššos plēsoņas. Turklāt adatas diezgan viegli nolūst un tad ienaidnieka miesā paliek iedūrušās kā asi dunči. Lai gan dzeloņcūka izmēros nav pārāk iespaidīga, asās adatas to padara patiešām bīstamu – ar tām var nogaināt! Nevis tiešā ievainojuma dēļ, bet brūces vietā var sākties infekcija, kuras dēļ dzīvnieks var iet bojā.

Ehidna

4. Mazuļus no olām izperē tikai putni

Suņiem dzimst kucēni, cūkām mazie rukši, kaķiem kaķēni, un tā mēs šo sarakstu varētu turpināt ilgi. Bet, izrādās, ir arī zīdītāji, kuri dēj olas. Piemēram, Austrālijā sastopamās pīļknābju un ehidnu mātītes. Šādus zīdītājus, kuri dēj olas, sauc par kloākaiņiem. Kad olas izdētas, mātītes tās silda, līdz izšķiļas akli un kaili mazuļi, ko vēlāk baro ar savu pienu. Pīļknābja olas ir ļoti maziņas – parasti nav pat uz pusi tik lielas kā vistas ola. Mazās dzīvībiņas izšķiļas apmēram pēc 10 dienu perēšanas.

5. Sikspārņi ir asinssūcēji un uzbrūk cilvēkiem

Pasaulē patiešām ir sugas, kuras pārtiek no asinīm, taču vairākums tomēr to nedara. No vairāk nekā tūkstoš pasaulē dzīvojošajām sikspārņu sugām tikai trīs pārtiek no asinīm, un tos dēvē par vampīrsikspārņiem. Latīņamerikā sastopamie lidoņi ir vienīgie zīdītāji, kas barojas tikai ar asinīm. Par upuriem visbiežāk tie izvēlas liellopus un zirgus, bet reizēm var uzbrukt arī cilvēkam. Visas 16 Latvijā mītošās sugas ir maza izmēra kukaiņēdāji.

6. Suņi visu pasauli redz melnbaltu

Lai gan suņiem un citiem dzīvniekiem patiešām ir atšķirīga krāsu uztvere, nevarētu teikt, ka tie redz tikai melnu un baltu. Mēs redzam visas varavīksnes krāsas, taču suņi tikai daļu no tām. Piemēram, suņi redz zilo krāsu, bet sarkanā un zaļā viņiem izskatās tāpat kā dzeltenā. Dzīvnieki, kuri ir aktīvi spilgtā dienas gaismā, bieži labāk atšķir krāsas nekā tie, kuri ir aktīvi naktī.

7. Strauss ir vienīgais nelidojošais putns

Strauss ir pārāk smags, lai lidotu, taču viņš nav vienīgais, kurš nepiekopj savai sugai raksturīgo prasmi. Tādu patiesībā ir diezgan daudz. Diemžēl šīs prasmes trūkums daudzus pakļauj izzušanai – lielākoties tāpēc, ka putni nevar ātri aizlaisties no uzbrucēja. Piemēram, nelidojošos kakapo papagaiļus apdraud kaķi, kurus šo putnu dzīvotnēs ieveduši cilvēki.

FOTO: GETTYIMAGES.COM