Iedomājies šādu pasakas ainiņu – ir nakts, debesīs spīd liels un apaļš
mēness. Kaut kur tālumā dzirdami biedējoši smiekli, un tad pēkšņi garām lielajam spīdeklim uz slotas aizlido veca ragana. Jā, patiesi raganas pasakās lido uz slotas, tomēr šīs leģendas rašanās nav nemaz tik viennozīmīga.

Vai tiešām ragana?
Viduslaikos cilvēku uzskati par to, kas ir maģisks, atšķīrās no mūsdienām. Tolaik cilvēkiem, kuriem piemita savādi talanti vai atšķirīgs izskats, tika piedēvētas burvju spējas. Piemēram, sievietes, kuras no dažādām dabā sastopamajām zālītēm gatavoja uzlējumus un ar tiem ārstēja cilvēkus, tika uzskatītas par raganām. Piemēram, arī rudmates tika dēvētas par raganām. Tolaik cilvēki uzskatīja, ka raganas ir noslēgušas līgumu ar velnu un tā ieguvušas savas spējas.

Senāk cilvēki uzskatīja, ka ļaunas būtnes mitinās gaisā. Tā kā raganas bija pārdabiskas būtnes,uzskatīja, ka tās spēj arī lidot. Raganu slota gan parādījās vien 16.–17. gadsimtā.

Ieziežas ar slotas kātu
Ir vairākas versijas par raganu lidošanu uz slotas. Viena no tām vēsta: vairākas par raganām uzskatītās sievietes no dabā augošajām zālītēm
gatavoja ne tikai ārstniecības līdzekļus, bet arī īpašu mikstūru, kas radīja
halucinācijas. Lai iegūtu vēlamo efektu, serums bija jāuzziež uz ādas starp kājām vai padusēs. Vēstures avoti vēsta, ka sievietes to darījušas, izmantojot slotas kātu.
Cilvēki redzēja, kā sievietes šo “raganu mikstūru” ziež ar slotas palīdzību, tāpēc radās baumas. Viens no šīs mikstūras efektiem bija “lidojuma” sajūta. Tā radās nostāsti, ka par raganām dēvētās sievietes pēc rituāla veikšanas
iegūst burvju spēku un spēj ar slotu pacelties gaisā un lidot.