Silvija raksta: “Ievēroju, ka dzērves un stārķi staigājot dīvaini kustina galvu – uz priekšu un atpakaļ. Nodomāju, ka varbūt tas ir tāpēc, ka šādi lieliem putniem ir vieglāk noturēt līdzsvaru. Tomēr baloži, kuri nemaz nav lieli putni, arī šādi kustina galvu.” Kā ir patiesībā? Noskaidrosim!

Patiesi, viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ putni šādi pārvietojas, ir līdzsvara saglabāšana. Kustinot galvu pretēji ķermenim putns tam dod tādu kā pretsvaru un nenogāžas uz priekšu vai atpakaļ. Otrs iemesls ir inerce – ķermeņa tieksme pretoties ātruma maiņai. Proti, šādi putna galva pretojas paša radītajai kustībai. Ejot iešūpojas ķermenis un galva. Jo ātrākā ritmā tiek sperti soļi, jo biežāka ir šūpošanās. Ja ķermenis netiktu šūpots, tad kustības būtu daudz “kokainākas” un inerces spēkam būtu jāsadalās soļu
spērēju – kāju – rajonā. Tas varētu kaitēt locītavām.
Izrādās, šāda uzvedība raksturīga ne tikai putniem. Galvu un ķermeni ejot šūpo arī zīdītāji. Šūpošanās galvenokārt notiek uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju. Taču ar rāpuļiem ir mazliet citādi, jo šūpošanās notiek horizontāli – no labās uz kreiso pusi, un otrādi.