Fotokameras ir visdažādākās: lielas, mazas, ar garu objektīvu vai bez tā… Tomēr tām visām ir kas kopīgs – bilde tiek uzņemta caur apaļu stikliņu, bet rezultātā sanāk taisnstūraina. Izrādās, tam pamatā ir daži fizikas likumi un tehniskas detaļas.

Īpaša lēca
Apaļais stikliņš, caur kuru tiek uzņemta fotogrāfija, nav parasts stikls. To sauc par lēcu. Tai ir īpaša izliekta forma, kas palīdz iegūt tieši tādu fotogrāfiju, kādu fotogrāfs iecerējis. Atkarībā no lēcu izliekuma mainās arī to pielietojums. Ir lēcas, kas izkliedē gaismu, un lēcas, kas palīdz koncentrēt gaismu – katra paredzēta savam mērķim.
Fotoaparātu objektīvos ir ievietotas vairākas lēcas, kuras regulējot iegūst dažādus bildes efektus. Protams, fotokameras lēcas varētu būt jebkādā formā, tomēr fotokameras izgudrotāji secināja, ka tieši apaļa lēca dod vislabāko efektu.

Fotogrāfijas veidošanās
Lēcas veido iecerēto attēlu un projicē (attēlo) to uz īpaša sensora – ierīces, kura uztver cauri plūstošo gaismu, lai to pārveidotu bildē. Šim sensoram ir taisnstūrveida forma, tāpēc arī bildes veidojas tādā pašā formā. Senākās fotokamerās šāda sensora nebija un attēls radās uz fotofilmiņas. Iespējams, esi kaut kur redzējis garas, brūnas caurspīdīga materiāla lentes, kas tika liktas fotoaparātos. Tieši šīs lentes sauc par fotofilmiņām.

Vai bildes varētu būt apaļas?
Protams, sensoru varētu pielāgot lēcas formai un veidot apaļu, tomēr fotoaparāta izgudrotājiem šķita, ka loģiskāk un praktiskāk ir veidot četrstūrainu bildi. Tas galvenokārt tika nolemts, lai būtu vieglāk pielāgot fotofilmiņu. Ja bilde ir četrstūraina, tad fotofilmiņu var veidot kā garu lenti, taču ar apaļu tas būtu daudz grūtāk. Arī izveidot apaļu sensoru būtu tehniski sarežģīti. Iedomājies, kā izmainītos apkārtējā vide, ja fotogrāfijas
tomēr būtu apaļas! Arī visi reklāmas stendi būtu apaļi, un fotoalbumos būtu jāliek apaļas bildes.