Vai zināji, ka 19. jūlijā daudzviet pasaulē svin saldējuma dienu? Uzzināsim interesantus faktus par visu iecienīto gardumu!

To, ka aukstums un saldums ir garda kombinācija, cilvēki saprata jau ļoti tālā pagātnē. Vēsturnieki uzskata, ka ko līdzīgu mūsdienu saldējumam izgudroja Senajā Ķīnā. Taču Eiropā gardums nonāca tikai 16. gadsimta sākumā.

Amerikā Saldējuma dienu svin oficiāli! Pateicoties bijušajam prezidentam Ronaldam Reiganam, kurš 1984. gadā parakstīja oficiālu dokumentu, jūlijs ASV tika pasludināts par Nacionālo saldējuma mēnesi. Tika nolemts, ka mēneša trešā svētdiena atzīmējama kā saldējuma diena. Šogad tā bija 19. jūlijā. ASV piemēram seko arī daudzas citas pasaules valstis, kas šajā dienā saldējumu ēd īpaši centīgi.

Vafeļu konusu izgudroja…netīšām! 1904. gadā kādam saldējuma pārdevējam beidzās papīra turziņas, kurās likt saldējumu, taču pircēji stāvēja garā rindā un gribēja panašķēties ar auksto gardumu. Tā nu pārdevējs vērsās pie blakus esošā vafeļu cepēja pēc palīdzības.Abi kopā izdomāja, ka no vafeles varētu pagatavot turziņu, kurā ielikt saldējumu. Turklāt šo turziņu drīkst arī apēst! 🙂

Pirmā zināmā saldējuma recepte tika pierakstīta 1668. gadā. Un – tā tev noteikti nepatiks! Receptē bija krējums, klijas, cukurs un… kādas īpašas vaļu sugas atvemtā barība! Vai tu uzdrīkstētos pagaršot?

Mūsdienās saldējums ir pieejams teju jebkuram, taču līdz pat 19. gadsimta sākumam tas bija īsta luksusa prece. Ar to cienājās tikai augstdzimušie un augstāko sabiedrības kārtu pārstāvji, turklāt nevis katru dienu, bet tikai īpašos notikumos. Saldējumu viņiem pagatavoja pavārs.

Havaju salās atrodams auglis, kas garšo pēc vaniļas saldējuma! Tā īstais nosaukums ir inga feuillei, taču vietējie to mīļi iesaukuši par saldējuma pupiņu. Tas aug karstā klimatā sastopamos kokos un vietējie iedzīvotāji izgudrojuši daudz dažādu veidu, kā neparasto dabas velti pagatavot.

Cik reižu saldējums jālaiza, lai tu būtu nolaizījis veselu karoti saldējuma? To patiešām kāds ir izskaitījis – 50! 🙂