Latvijā dzīvo 62 spāru sugas. Uzzini aizraujošus faktiņus par tām!

  • Spārēm ir saliktas acis, kas sastāv no daudzām atsevišķām actiņām, ko sauc par omatīdijām. Acis ieskauj kukaiņa galvu kā divas puslodes, nodrošinot 360 grādu redzamību. Vienādspārnu spārēm acis atrodas atstatus viena no otras, bet dažādspārnu spārēm tās saskaras.
  • Vienādspārnu spāres ir smalkākas par citām. To ķermeņi ir adatai līdzīgi. Atpūšoties tās spārnus tur sakļautus paralēli gar ķermeni, toties dažādspārnu spāres izstieptus uz sāniem perpendikulāri pret ķermeni.
  • Karaliskā dižspāre ir lielākā Latvijā sastopamā spāre, kuras ķermenis ir aptuveni 10 cm garš, bet spārnu plētums ― 11 cm.
  • Gan spāres, gan to kāpuri ir plēsīgi un barojas ar citiem kukaiņiem. Lielās acis ar izcilo redzi, kustīgā galva un nepārspējamā lidojuma tehnika noder medījot. Spāre gūst panākumus gandrīz katru reizi, kad dodas uzbrukumā, un medījumam ir teju neiespējami izsprukt.
  • Lielās dažādspārnu spāres ir sevišķi labas lidotājas. Pat īpaši nesteidzoties, tās nolido 25—35 km/h. Izmantojot gaisa strāvas, spāres nereti dodas ilgstošos, planējošos medību lidojumos. Latvijā ļoti bieži sastopamās četrplankumu ceļotājspāres dažkārt veic masveida lidojumus lielos baros.
  • Spāru kārtā ir apmēram 5900 sugu, Latvijā sastopamas 62 no tām. Pasaules Apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā ierakstītas aptuveni 140 spāru sugu, no tām piecas sastopamas arī Latvijā. Kopumā Latvijā aizsargājams ir 11 spāru sugas.
  • Spāre var kustināt savus četrus spārnus neatkarīgi citu no cita. Parasti lidojumā spārni nedarbojas sinhroni, un nelielā nobīde rada virpuļvēju. To izmanto aizmugurējie spārni, lai panāktu straujāku pacelšanos. Turklāt spāre spēj lidot gaisā uz vietas kā helikopters.