Hei, hei – septembrī!
Šomēnes tevi gaida ne tikai atgriešanās skolas gaitās, bet arī daudz interesanta lasāmā! žurnāla lapaspusēs tevi gaida daudz interesanta!
Uzzini vairāk >>
Kāpēc sikspārņi guļ augšpēdu un kā tie spēj izmantot dzirdi, lai orientētos telpā? Lasi tālāk un uzzini!
Lasi vairāk >>
Turpinām izmēģināt ābolu receptes – izmēģini karameles ābolu pudiņu!
Uz recepti >>
Kolizejs ir amfiteātris — celtne, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap ovālu arēnu. Tas ir 189 m garš un 156 m plats, aizņem 2,9 hektārus zemes un ir 48 m augsts.
Lasīt vairāk >>
Gravitācija ir aizraujoša! Pateicoties tai mēs nelidojam pa gaisu un mēbeles stāv tur, kur mēs tā noliekam. Uzzini interesantus faktiņus par šo dabas parādību!
Lasīt vairāk>>
Mikroskopa vārds cēlies no sengrieķu valodas, kurā “mikrós” nozīmē “mazs, sīks”, bet “skopeîn” – „skatīties, redzēt”. Arī lietas, kas ir mazas, ka tās nav labi saskatāmas ar neapbruņotu aci, mēs dēvējam par mikroskopiskām.
Lasīt vairāk >>
Senajā Ēģiptē no vaska tika veidotas dievību figūriņas, ko apglabāja kopā ar mirušajiem. Bet Senajā Romā no vaska sāka veidot pēcnāves maskas — mirušā cilvēka sejas atlējumu. Vēlāk, izmantojot masku kā paraugu, sejas varēja izveidot no izturīgāka materiāla.
Uzzini vairāk >>
Kuram gan negaršo makaroni? Ar sieru, šķiņķi, lazanjā vai sacepumā? Lai arī kā pagatavots, šis ģeniāli vienkāršais ēdiens sevī slēpj daudzus aizraujošus faktus. Noskaidro!
Lasīt vairāk >>
Kopti un uzlakoti nadziņi ir īstu dāmu pazīšanās zīme. Bet vai uzlakoti nagi ir tikai mūsdienu parādība?
Lasi tālāk >>
Zaķim un trusim dalīta augšlūpa ir jau piedzimstot. Arī kamieļiem, lamām, vairākiem grauzējiem un vēl dažiem dzīvniekiem ir šķelta augšlūpa. Uzzini kāpēc!
Uzzini atbildi >>
Svēršanai mēs izmantojam svarus. Un atkarībā no tā, ko vajag nosvērt, ņemam dažāda izmēra svarus. Piemēram, virtuves svari ir mazāki nekā tie, ar kuriem tiek svērtas kravas mašīnas. Bet kā var nosvērt planētas un to pavadoņus?
Lasi tālāk >>
Nometne pagāja ļoti ātri un juniori nu jau devušies mājās. Taču tev joprojām ir iespēja ielūkoties, kā mums gāja noslēdzošajās dienās!
Lasīt vairāk >>
Pasaulē ir vairākas kastaņu sugas: ēdamā kastaņa, Japānas kastaņa un vēl daudzas citas. Latvijā visizplatītākais kastaņveidīgais koks ir zirgkastaņa.
Lasīt vairāk >>
Kad dodamies izklaidēties uz akvaparku, daudziem īpašu prieku sagādā baseins, kurā tiek radīti mākslīgie viļņi. Lai gan viļņu radīšanas mehānisms nav pārāk sarežģīts, tomēr akvaparka apmeklētājiem tā patiesi ir mistērija.
Lasīt vairāk >>
Haskiji bieži vien redzēti filmās, velkot smagus pajūgus, palīdzot cilvēkiem pārvietoties sniegotās apkaimēs un paveicot īstus varoņdarbus. Taču viņi ir arī lieliski mājas mīluļi, labi saprotas ar bērniem un ir ļoti apķērīgi. Uzzini 7 faktus par haskijiem!
Lasi tālāk >>
Ja rodas iespēja aizbraukt uz vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām – Venēciju Itālijā, tad ikvienam paveras burvīgs skats. Ielu vietā tur pārsvarā ir lielāki vai mazāki kanāli, pa kuriem kuģo garas, šauras laivas − gondolas, motorlaivas vai upju tramvaji.
Lasīt vairāk >>
Rudens raža ir klāt! Paši lasām ābolus, paši tos cepam kūkā un paši baudām gardo desertu!
Uz recepti >>
Hei! Skola vairs nav aiz kalniem! Noskaidro interesantākos faktiņus par skolas zvanu.
Lasīt vairāk >>
Mūsdienās pasaulē ir 196 neatkarīgas valstis. Pārbaudi savas ģeogrāfijas zināšanas un atpazīsti valstis pēc to kontūrām!
Izpildi testu >>
Ceturtā diena pagāja saldā un sportiskā gaisotnē. Ko mēs darījām? Lasi un uzzini!
Lasīt vairāk >>
Nometnes trešā diena pagāja ļoti radošā gaisotnē, zīmējām, smējāmies un uzņēmām daudz patiesi interesantu fotogrāfiju. Lasi un uzzini vairāk!
Lasīt vairāk >>
Nometnes otrā diena bija lietus ieskauta, taču tas netraucēja pavadīt patiesi produktīvu un interesantu dienu. Ielūkojies, kā mums gāja!
Lasīt vairāk >>
Burinieku ātrums ir atkarīgs no vēja, jo, kā zināms, burukuģi pārvietojas ar vēja palīdzību. Ceļavējš kuģi strauji dzen uz priekšu, bet pretvējā tā ātrums krietni samazinās. Bezvēja joslā, kāda bieži ir sastopama ekvatora tuvumā, burinieks pat nespēj izkustēties no vietas, bet stiprā vētrā pastāv briesmas tikt aizpūstam prom no kursa.
Lasi vairāk >>
Ir zināms, ka pirmo reizi dziesmas “Pūt, vējiņi!” pirmais pants publicēts 1807. gadā, pateicoties Rūjienas mācītājam Gustavam fon Bergmanim. Pēc daudziem gadiem, 1884. gadā, komponists un folkloras vācējs Jurjānu Andrejs uzrakstīja tautas dziesmas “Pūt, vējiņi!” apdari vīru korim, tajā pašā gadā tapa apdare četrbalsīgam jauktajam korim, un leģendārā dziesma bija dzimusi.
Uzzini vairāk >>
Kaķi uzskata par vienu no neatkarīgākajiem mājdzīvniekiem — tas dara, ko grib, nāk un iet, kad pats vēlas. Tomēr arī kaķi var trenēt un iemācīt tam dažādus trikus. Tiesa, tas prasīs daudz pacietības.
Uzzini >>