Ja rodas iespēja aizbraukt uz vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām – Venēciju Itālijā, tad ikvienam paveras burvīgs skats. Ielu vietā tur pārsvarā ir lielāki vai mazāki kanāli, pa kuriem kuģo garas, šauras laivas − gondolas, motorlaivas vai upju tramvaji.

Senos laikos lagūna Adrijas jūrā bija lielāka nekā tagad. Lielas un mazas upes, plūstot no Alpiem, ietecēja jūrā un seklo līci pamazām piepildīja ar sanesām . Virs lagūnas sāļā ūden slējās dūksnainas saliņas un lielāki sēkļi. Sākumā tur pastāvīgie iedzīvotāji nodarbojās ar zveju un sāls ieguvi, bet bagātie romieši iekārtoja sev vasaras mītnes. 4. gadsimtā tur sāka apmesties aizvien vairāk cilvēku, kas meklēja patvērumu, jo Itālijā citviet plosījās kari. Tā pamazām cilvēku skaits salās pieauga, un tās attīstījās. Sīkās, savrupās saliņas apvienojās, un izveidojās varena lielvalsts. 13. gadsimtā jaunā pilsētvalsts, kas bija radusies no daudziem maziem salu ciematiem un pilsētiņām, tika nosaukta par Venēciju. Kanāli un dažādas caurteces savieno saliņas, kas veido vienu pilsētu.

  • Venēciju veido vairāk nekā 150 kanālu, kurus šķērso aptuveni 400 tiltu.
  • Kanālu dziļums ir 2,5−3 metri.
  • Lielākā − Lielā kanāla dziļums sasniedz pat 6 metrus.
  • Venēcija atrodas Adrijas jūra lagūnā uz 118 salām.
  • Pat mūsdienās Venēcijas iedzīvotāji iztiek bez mašīnām.

TEKSTS: GUNTA APSE

FOTO: GETTYIMAGES.COM