Zaķim un trusim dalīta augšlūpa ir jau piedzimstot. Arī kamieļiem, lamām, vairākiem grauzējiem un vēl dažiem dzīvniekiem ir šķelta augšlūpa. Uzzini kāpēc!

Iespējams, jau esi dzirdējis latviešu tautas teiku par zaķa lūpu. Teika stāsta, ka senāk zaķis esot sabēdājies, jo neviens neesot bailīgāks par viņu. Tāpēc nolēmis darīt sev galu, ielecot atvarā. Viņš aizļepatojis uz upmalu, lai piepildītu savu nodomu, taču tad kāda varde nobijusies no zaķa skaļās lēkšanas un metusies ūdenī. Zaķis ieraudzījis, ka tomēr ir kāds vēl bailīgāks par viņu, sācis aiz prieka smieties, turklāt tik traki, ka pārplīsusi lūpa. Un kopš tā laika zaķiem ir pārplēsta lūpa. Tomēr tā ir tikai teika. Patiesībā zaķim un trusim dalīta augšlūpa ir jau piedzimstot.

Kustīgas un derīgas
Dalīta augšlūpa dzīvniekiem dod lielāku kustību brīvību. Lūpas piekļaujas un atvirzās atkarībā no barības mutē. Šie dzīvnieki spēj arī pacelt vispirms vienu un tad otru lūpu kaktiņu. Arī zīdīšanas periodā mātes zīdeklis tiek rūpīgi apņemts no visām pusēm, tā nodrošinot, ka tik ļoti svarīgais mātes piens neaiztek garām mazuļa mutei. Dzīvniekam pieaugot, lūpas palīdz satvert un virzīt mutē arī cietāku barību. Piemēram, trusis, ēdot zaru, ar lūpām virza to mutē tā, ka no malas izskatās, it kā zariņš vienkārši ieslīdētu dzīvnieka mutē gluži kā smalcinātājā. Arī lamantīni ir iemācījušies savu dalīto augšlūpu izmantot kā divus pirkstus. Tiem ir visai gara un šķelta augšlūpa, ar kuru šis ūdens zīdītājs satver un noplūc ūdensaugus.

Palīdz rakt
Kailie smilšracēji arī ir lieliski iemācījušies izmantot dabas doto šķelto augšlūpu. Šiem dzīvnieciņiem aiz šķeltajām lūpām ir lieli uz priekšu izvirzīti priekšzobi, kas labi redzami arī tad, ja mute ir ciet. Grauzējiem un zaķveidīgajiem ilkņu nav, tā vietā ir tukšums, kur ievietot lielās lūpas un nosprostot ieeju mutē. Kailie smilšracēji ar zobiem irdina augsni un veido
alu labirintus, un tukšumu dēļ to dara ar aizvērtu, lūpām noslēgtu muti. Līdzīgi rīkojas arī Latvijā lielākais grauzējs bebrs. Ziemā ūdenī zem ledus tas smalcina rudenī savāktos zarus, nebaidoties aizrīties ar ūdeni, jo mute ir ciet, bet asie priekšzobi kustas ārpus tās.