Cilvēkiem, suņiem, zirgiem var redzēt ausis, bet putniem ne. Vai tas nozīmē, ka putniem ausu nav vispār? Nebūt ne! Putni dzird ļoti labi. Pat daudz labāk nekā cilvēki. Alās mītošie putni savu unikālo dzirdi izmanto orientācijai tumšajos labirintos. Tie izdod skaņu un klausās atbalsi no alas sienām. Kur atbalss ir ātra, tur ir šķērslis, no kura jāizvairās.

Ausis traucētu
Putniem ausis ir, tikai tās nevar redzēt, jo nav ārējās auss gliemežnīcas. Iedomājies, ja putniem būtu tik lielas ausis kā suņiem, trušiem vai zilonēnam Dambo! Tad tās plīvotu vējā un bremzētu lidojumu. Turklāt ārējās ausu gliemežnīcas padarītu putnu smagāku, tāpēc lidojot būtu jāpatērē vairāk enerģijas un varētu mērot īsāku distanci.
Tas nozīmē, ka putns nevarētu veikt garus pārlidojumus, piemēram, pāri jūrām un okeāniem. Piepalīdz spalviņas Auss gliemežnīca ir labi attīstīta zīdītājiem, savukārt putniem zem spalvām ir paslēpts tikai tās aizmetnis jeb
neliela ādas kroka. Zvēriem ārējā auss palīdz labāk sadzirdēt skaņas, jo tās koncentrējas ausī un pēc tam pa dzirdes kanālu jeb dzirdes vadu nonāk līdz
bungplēvītei. Savukārt daļai putnu šo trokšņu savākšanas funkciju veic sejas spalviņas. Sevišķi labi tas ir redzams pūcēm. Uz sejas tām apļveidā izvietotas sīkas spalviņas, kas arī novirza skaņas uz ausīm. Pūcēm ārējo ausu aizmetņi ir lieli, un interesanti, ka abās galvas pusēs ausis izvietotas atšķirīgi — vienā pusē nedaudz uz augšu.

Spalvas — ausu aizbāžņi
Lai arī putniem nav ārējās auss gliemežnīcas, tie spēj ļoti precīzi noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Pūcēm šī īpašība ir īpaši attīstīta, jo ausis atrodas diezgan patālu viena no otras. Pūces mēdz intensīvi apļot galvu, lai precīzāk noteiktu skaņas avota atrašanās vietu. Starp citu, spalvas, kas nosedz putna auss ieeju, noder kā ausu aizbāžņi. Sakļaujoties spalvas nosedz auss ieeju un būtiski slāpē vai nu visas skaņas, vai arī noteikta
augstuma trokšņus, kas putnam nav vajadzīgi.