Kuram gan negaršo makaroni? Ar sieru, šķiņķi, lazanjā vai sacepumā? Lai arī kā pagatavots, šis ģeniāli vienkāršais ēdiens sevī slēpj daudzus aizraujošus faktus. Noskaidro!

Ķīnieši makaronus jau ēda pirms mūsu ēras

Makaroni eksistējuši izsenis – jau 5000 gadu pirms mūsu ēras to savā ēdienkartē iekļāva senie ķīnieši. Tomēr mūsdienās populārāks ir uzskats, ka pastas dzimtene ir Itālija. Tas tāpēc, ka ļoti populāra ir leģenda par ceļotāju Marko Polo, kurš 12. gadsimtā pastu atveda uz Itāliju un iepazīstināja ļaudis ar šo gardo miltu ēdienu. Lai gan makaronus daudzviet pasaulē ēda jau krietnu laiku, uzplaukumu tie piedzīvoja tikai renesanses laikā – 17. gadsimta beigās pasta kļuva pieejama katram un tika ražota lielos apjomos. Mūsdienās tieši Itālijā joprojām patērē visvairāk pastas, jo šis ēdiens kļuvis par neatņemamu kultūras sastāvdaļu.

Makaronu formas nav nejaušība

Tu noteikti esi ievērojis, cik daudz dažādu formu mēdz būt makaroniem – radziņi, spirāles, caurulītes, un daži ir pat tavu mīļāko multfilmu varoņu izskatā. Katram no tiem piemīt savas īpašības, piemēram, rievotie labāk uzsūc mērci, un garša ir mazliet atšķirīga. Vai esi to ievērojis? Arī tev droši vien ir savas mīļākās formas makaroni. Makaroni mēdz būt tik dažādi (vairāk nekā 600 veidu), ka, lai tos visus aptvertu, ir sarakstītas pat grāmatas.

***

“Penne” – šauras caurulītes ar nošķeltiem galiem. Ideāli uzsūc mērci. “Farfalle” nozīmē taurenīšus. “Orecchiette” ir kā mazas austiņas – šie makaroni īpaši populāri Itālijas reģionā Apūlijā un ir ļoti gardi. “Conquilla”, kas tulkojumā nozīmē “gliemežvāciņi”, pēc tādiem arī izskatās. Rievotās maliņas lieliski uzsūc mērci.

Draudzība ar tomātu mērci

Lai gan mūsdienās pasta un tomātu mērce šķiet kā divas viena no otras neatņemamas sastāvdaļas, šāda pārtikas produktu draudzība radās salīdzinoši nesen. Tikai  16. gadsimtā, kad spāņu ceļotājs Kortess atveda brīnumainos dārzeņus no Meksikas uz Eiropu (līdz tam eiropieši tomātus nepazina. Drīz vien tieši Itālijā pasta ar tomātu mērci kļuva par ikonisku savienojumu. Un nepagāja ilgs laiks, līdz tomātu mērce tiktu papildināta ar gaļas bumbiņām.

Atsevišķa kategorija – svaigā pasta

Sausie makaroni vienmēr ir gatavoti no kviešu miltiem, ūdens un varbūt vēl kādām piedevām, savukārt svaigā pasta, kas ir vēl mīksta un ar daudz īsāku derīguma termiņu, sastāv no  miltiem un ūdens vai arī no miltiem un olām.

Kā gatavo makaronus?

Pamata sastāvdaļas ir divas – ūdens un milti. Tos sajauc kopā, iegūstot sev vēlamo struktūru. Taču tas, kādus miltus izmanto, gan dažādās valstīs atšķiras. Citviet pasaulē izmanto rīsu miltus, citviet sojas miltus, bet mūsu platuma grādos populārākie ir kviešu milti.

Vai esi gatavs izdomāt jaunu makaronu formu?

Kad vienu un to pašu ēdienu gatavo gadsimtiem ilgi, kvalitātes un garšas standarti ir ļoti augsti. Interesanti, ka mūsdienās nemaz nav tik vienkārši izdomāt tādu pastas formu, kura vēl neeksistētu, turklāt lai to varētu viegli pagatavot un makaroni izvārītos vienmērīgi.

Lielisks pirmā aprīļa joks

Ja tev kādreiz gribas izjokot kādu draugu vai ģimenes locekli, bet nenāk prātā neviens asprātīgs joks, vari aizņemties ideju par kokos augošajiem makaroniem. Ko tas nozīmē? 1957. gada 1. aprīlī BBC televīzijā tika sagatavots it kā dokumentāls sižets par to, kā Šveices plantācijās notiek makaronu novākšana. Tas tik bija notikums! Pēc tam cilvēki vēl gadiem ilgi par to runāja. Arī tu pirmajā aprīlī vari draugiem pastāstīt, ka uzzināji, ka patiesībā spageti aug kokos.

FOTO: GETTYIMAGES.COM