Senajā Ēģiptē no vaska tika veidotas dievību figūriņas, ko apglabāja kopā ar mirušajiem. Bet Senajā Romā no vaska sāka veidot pēcnāves maskas — mirušā cilvēka sejas atlējumu. Vēlāk, izmantojot masku kā paraugu, sejas varēja izveidot no izturīgāka materiāla.

Mirušo piemiņai
Vēlajos viduslaikos īpaši populāras kļuva mirušo piemiņas skulptūras karaliskās ģimenes pārstāvjiem un augstmaņiem. Agrāk valdīja tradīcija mirušo karali bēru procesijas laikā uzlikt uz zārka. Diemžēl karstā laikā līķis ātri sadalījās; tā radās alternatīva: mirušo atstāt zārkā, bet uz tā noguldīt viņa skulptūru. Tās sākotnēji tika veidotas no koka, bet vēlāk arī no vaska. Skulptūras tika ietērptas mirušā cilvēka drēbēs vai tām ātri uzšuva jaunu apģērba kārtu. Dažreiz figūras izmantoja tikai nešanai
bēru procesijas laikā, bet parasti pēc bērēm tās tika novietotas baznīcā blakus mirušā kapenēm.
Interesanti, ka jau senos laikos mirušo valdnieku vaska figūras piesaistīja uzmanību un cilvēki ieradās no tālienes, lai palūkotos uz mirušā kapenēm
un skulptūru. Īsta vaska figūru kolekcija pieder Vestminsteras abatijai Londonā, kur līdz 1760. gadam tika apglabāti Lielbritānijas valdnieki.

Kā bilde
Sejas atlējumi kļuva arvien populārāki, īpaši pirms fotoaparāta izgudrošanas. Seju atlējumi jeb “dzīves maskas” tika veidoti dzīves laikā, tomēr visbiežāk pēc nāves — “pēcnāves maskas”. Sejas masku veidošana izmaksāja dārgi, tādēļ to varēja atļauties tikai turīgākie. Interesanti, ka 18.–19. gs. pēcnāves sejas atlējumus policija nereti veidoja līķiem, kurus nebija iespējams identificēt. Uz sejas uzklāja ātri sacietējošu materiālu, biežāk ģipsi. Pēc tam veidni uzmanīgi noņēma no sejas un piepildīja ar materiālu, no kā pēc tam veidoja portretu. Pēcnāves maskas varēja būt gan no vaska, gan ģipša, gan alvas vai bronzas. Tiso kundzes muzejs Slavenāko vaska figūru muzeju dibināja pēcnāves un dzīves masku veidotāja Tiso kundze.
Viņa veica sejas atlējumus bijušajiem Francijas valdniekiem Luijam XVI un viņa sievai Marijai Antuanetei pēc viņu sodīšanas, nocērtot galvu. Tāpat
Tiso kundze radīja Napoleona masku, viņam vēl dzīvam esot. 19. gs. Marija Tiso pārcēlās uz Angliju un izveidoja ceļojošo vaska figūru izstādi. Pirmo muzeju 1835. gadā dibināja Tiso kundze. Kopš tā laika muzejs ir guvis milzīgu popularitāti.