Mikroskopa vārds cēlies no sengrieķu valodas, kurā “mikrós” nozīmē “mazs, sīks”, bet “skopeîn” – „skatīties, redzēt”. Arī lietas, kas ir mazas, ka tās nav labi saskatāmas ar neapbruņotu aci, mēs dēvējam par mikroskopiskām.

Kā palielināmais stikliņš


Pirmie mikroskopi darbojās diezgan vienkārši – gluži kā palielināmais stikliņš jeb lupa. Skatoties caur lēcu, kas ir uz āru izliekta, objekti caur to izskatās palielināti. Pirmie vienkāršākie mikroskopi sastāvēja no vairākām kopā saliktām izliektām lēcām, tā iegūstot vairāku reižu lielu palielinājumu.


Blusu lupas

Tāpat kā daudziem seniem izgudrojumiem, arī mikroskopam ir grūti noteikt precīzu izgudrošanas laiku un izgudrotāju. Pirmā gadsimta laikā, kad lielākos apmēros sāka izgatavot stiklu, romieši pētīja tā dažādo pielietojumu, arī to, ka objekti caur to šķiet palielināti vai samazināti. Mikroskopa priekštecis bija palielināmais stikls, ar to varēja pētīt dažādus sīkus insektus, kā blusas. Tieši tādēļ šādi palielināmie stikli tika iesaukti par blusu lupām. Tie varēja palielināt konkrēto priekšmetu pat 6 un vairāk reižu. Tomēr par mikroskopa aizsākumu uzskata laiku, kad palielināmos stiklus sāka likt vienu uz otra, ievietojot tos caurulē.


Lēcas – viena virs otras


Interesanti, ka, pirms idejai par priekšmetu palielināšanu ķērās klāt senie grieķi un romieši, pirmo mikroskopa prototipu jau bija radījuši ķīnieši. Jau 2000 gadus pirms mūsu ēras Senajā Ķīnā tika radīts vienkāršs ūdens mikroskops – ar ūdeni pildīta caurule un lēcām tās galā. Mūsdienīgāka mikroskopa aizsākumi meklējami 13. gadsimtā, kad Rodžers Beikons izskaidroja ieliektu un izliektu lēcu principus, un līdz ar to aizsākās idejas par mūsdienīgu mikroskopu un teleskopu. Pirmais saliktais mikroskops no vairāk nekā vienas lēcas esot radīts tikai 16. gadsimta beigās. To paveikuši nīderlandieši tēvs un dēls Janseni. Citos avotos minēts, ka pirmo salikto mikroskopu radījis nīderlandietis Kornēlijs Drebels 17. gadsimta sākumā. Tas bijis salikts mikroskops, kas sastāvējis no divām izliektām lēcām.