Kolizejs ir amfiteātris — celtne, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap ovālu arēnu. Tas ir 189 m garš un 156 m plats, aizņem 2,9 hektārus zemes un ir 48 m augsts.

Visā Romas impērijā apmēram no 200. gada p.m.ē. līdz 435. gadam pulcējās ļaudis, lai vērotu asiņainas spēles — gladiatoru cīņas par savu dzīvību. Iesākumā cīņas notika mazās koka arēnās ar biezu smilšu kārtu, kas uzsūca ievainoto asinis. 75. gadā imperators Tits Flāvijs Vespasiāns izdomāja uzbūvēt vislielāko amfiteātri pasaulē gladiatoru cīņu vērošanai.

30 000 vergu, amatnieku un inženieru pūlējās piecus gadus, lai radītu Romas impērijas lielāko amfiteātri. Inženieri nolēma, ka šāds amfiteātris ir jābūvē tikai no akmeņiem un betona. Lai tik masīva celtne — miljoniem tonnu smaga būve — neiegrimtu zemē, inženieri lika tūkstošiem vergu izrakt apmēram 33 000 tonnas zemes. Tad būvbedrē ielēja 12 metrus dziļus betona pamatus.

Kolizejam bija 80 ieejas. Visas ieejas, gaiteņi, stāvi, kāpnes un tribīņu sēdvietu sekcijas bija numurētas, lai skatītāji ātri varētu atrast savas vietas. Pateicoties izcilajam amfiteātra gaiteņu un eju plānojumam, 50 000 cilvēku varēja ieņemt savas vietas 10 minūtēs.

Ar simts dienu ilgiem svētkiem 80. gadā atklāja pasaulē lielāko un tolaik modernāko amfiteātri. Šajos svētko 50 000 sajūsminātu skatītāju noraudzījās, kā tika nogalināti 1000 cilvēku un 9000 savvaļas zvēru.

Četras no lielajām ieejām Kolizejā bija paredzētas īpašiem nolūkiem. Dienvidu ieeju izmantoja imperators un viņa viesi, ziemeļu — augstas pilsētas amatpersonas, bet rietumu — gladiatori. Austrumu pusē bija “nāves vārti” — tos izmantoja vienīgi nogalināto vai ievainoto gladiatoru un zvēru izvešanai.

Nostiprinoties kristietībai, nežēlīgās gladiatoru cīņas savu popularitāti zaudēja. Amfiteātri sāka dēvēt pat par dēmonu templi. 435. gadā notika pēdējās gladiatoru cīņas, Kolizejs tika pamests, un sākās tā sabrukums.

FOTO: WIKIMEDIA.ORG. (DILIFF)