Kūka vai pīrāgs, iemests aktiera sejā, kino ekrānos var šķist visai uzjautrinoši. Tomēr vai tas būtu tikpat smieklīgi, ja kāds tev iemestu putukrējuma kūku sejā arī dzīvē? Noskaidrosim, kā šī amerikāniskā tradīcija aizsākusies un kāpēc tā joprojām ir populāra!

Aizsākumi mēmajā kino


Pirmoreiz pīrāga mešana sejā kā joks parādījās 20. gadsimta sākumā, kad kļuva populārs mēmais kino. Tā kā kino bija bez skaņas, joki tajā bija jāattēlo ar ķermeņa kustībām un mīmiku. Tāpat attēls bija melnbalts, tādēļ daudzas detaļas radusies tradīcija ekrānā varēja palikt nepamanītas. Īpaši labi uz melnbaltā ekrāna izcēlās baltais putukrējuma pīrāgs, kas tika iemests kādam sejā. Pirmā mēmā kino īsfilma, kurā tika izmantots joks ar pīrāgu sejā, tika uzņemta 1909. gadā. Pīrāgā, kas stāvēja uz galda malas, tika iegrūsts kāds uzbāzīgs un nepieklājīgs kungs.

Pīrāgu cīņas

Pēc septiņiem gadiem slavenais mēmā kino jokdaris Čārlijs Čaplins bija redzams kino pašā pirmajā pīrāgu kaujā filmā “Otrpus ekrānam”. Pīrāgu pildījumi kļuva arvien ķepīgāki un staipīgāki, lai izskatītos vēl smieklīgāk. 1927. gadā uzņemtajā filmiņā “Gadsimta cīņa” pat tika iesaistīts vesels furgons ar pīrāgiem. Kopš skaņu kino rašanās pīrāga mešana sejā tika aizstāta ar smieklīgiem teicieniem. Tomēr pīrāgi joprojām ir palikuši klasisks komēdiju joks. Viena no krāšņākajām pīrāgu mešanas cīņas ainām kino vēsturē ir redzama 1965. gada filmā “Lielās autosacīkstes”. Filmas ainas uzņemšanai tika izmantoti vairāk nekā 4000 pīrāgu.


Publisks apkaunojums


Kino ekrānos kūkas sviešanu sejā esam redzējuši vairāk nekā 100 gadus, tomēr tas joprojām ir gana populārs joks. Tāpat to var izmantot arī kā aizskarošu žestu. Ir zināmi gadījumi, kad politiķi, tiekoties ar tautu, saņem putukrējuma kūku sejā. Šādi kūkas metējs parāda, ka viņš neatbalsta politiķa uzskatus un uzvedību. Piemēram, kāds neapmierināts iedzīvotājs septembrī iemeta pīrāgu sejā ASV Sakramento pilsētas mēram Kevinam Džonsonam. Pīrāga metējs pēc starpgadījuma tika arestēts.

Putukrējums vai skūšanās putas


Sākotnēji aktieriem sejā meta parastus pildītos pīrāgus, bet vēlāk konditori saprata, ka tā ēdiens tiek izniekots, un sāka gatavot pīrāgus tikai no krēma vai putukrējuma. Agrāk kūkas metēji patiešām izmantoja īstus pīrāgus, taču mūsdienās arvien biežāk tos aizstāj ar papīra vai plastmasas šķīvi, kurā sapūsts putukrējums vai pat skūšanās putas. Tās izmaksā lētāk un nesakairina sejas ādu, turklāt – netiek izniekota pārtika, ko kāds varētu apēst.