Jautājums, kā vairojas sēnes, nodarbinājis cilvēkus jau kopš seniem laikiem. Ļaudis bija ievērojuši, ka augiem ir sēklas, kuras var paņemt rokās un aptaustīt. Tā kā sēņu sēklas nevar aptaustīt, radās dažādas leģendas par to, kā tās vairojas. Vieni domāja, ka tur savu pirkstu pielicis velns, citi — ka sēnes izaug tur, kur zemē iesper pērkons. Tikai tad, kad tika atklāts mikroskops, kļuva skaidrs, kā sēnes vairojas.

Ar aci nav redzams
Zem sēnes cepurītes izveidojas sporas, ar ko tā tālāk arī vairojas. Sporas izbirst, vējš tās iznēsā apkārt un iesēj jaunas sēnes. Sporas ir ar aci neredzami puteklīši. Lielāko daļiņu izmērs ir tikai 1/100 daļa no milimetra. Vienai sēnei izveidojas no 100 tūkstošiem līdz pat miljonam sporu.

Smalks tīkls
Sēnes galvenā daļa jeb sēņotne atrodas zemē. Tas ir smalku pavedienu tīkls zem zemes, bet virspusē sēne izaug tikai tāpēc, lai varētu vairoties — izsēt sporas. Tāpēc tai vajadzīgs kātiņš, lai cepurīte atrastos virs zemes un vējš sporas varētu aiznest tālāk.
Sēņotne katru gadu pārvietojas citur — tā izmanto esošās barības vielas zemē un pārvietojas tālāk. Tādējādi veidojas “raganu riņķi” — kad sēnes aug apļos.