Kā gan radies braucamrīks, ar ko pārvietošanās pa ielu kļuvusi tik jautra?

Par skeitborda pirmsākumiem uzskata pagājušā gadsimta 50. gadu beigas. Toreiz Kalifornijas (ASV) sērferi nolēma, ka sērfinga dēlim vajadzīgs brālis, ar kuru varētu braukt pa cietu virsmu. Sākotnēji šo jauniešu aizraušanos sauca par “trotuāru sērfošanu”.1965. gadā pat notika pirmās skeitborda sacensības, taču skeiterus ne pārāk cienīja, jo viņu aizraušanos uzskatīja par veselībai un dzīvībai bīstamu. Satraukušies vecāki bērniem dēļus vairs nepirka. Popularitāti skeitbords atguva 70. gadu vidū, kad metāla ritenīšus nomainīja gumijai līdzīgie
Nu dēlis bija vieglāk vadāms un drošāks. Turpmākajos gados skeitborda popularitāte te pieauga, te mazinājās, bet dēļu ražotāji meklēja arvien jaunus risinājumus un materiālus skeitu ražošanai.

Latvijā — pēc 20 gadiem
Pirmie skeitbordisti pie mums parādījās 1979. gadā, kamēr pirmās sacīkstes tika noorganizētas 1983. gadā. Jau nākamajā gadā rūpnīcā “Sarkanā zvaizgne” sāka masveidā ražot “Ripo” skrituļdēļus, kas ļāva šim sporta veidam iegūt popularitāti jauniešu vidū.
Drīz vien sacensības notika regulāri, un tajās tika pārstāvēta ne tikai slaloma disciplīna, bet daudzas citas — augstlēkšana, frīstails, strītstails u.c.
Mūsdienās skeitus izgatavo no koka (parasti kļavas) vai no mākslīgiem materiāliem. Dēļa apakšējais mehānisms parasti ir no alumīnija vai cita metāla, bet ritenīši ražoti no gumijai līdzīga materiāla.