Vai zini, kurš agrāk bija Latvijas lielākais ezers, kad Lubānā ūdens līmenis bija krities par 2 metriem? Un kā atpazīt Latvijas galējos punktus dabā? Iepazīsti mūsu valsti un tai raksturīgos simbolus!

Vai zini, kur atrodas Latvijas ģeogrāfiskais centrs? Tas nozīmē, skatoties garumā un platumā… Izrādās, tas ir Ikšķiles novadā, pie Auriņu mājām, aptuveni 3,3 kilometrus no Tīnūžiem. Droši vien tikai retais zina, no kā cēlies Ikšķiles nosaukums. Pārbaudi klasesbiedru zināšanas un pajautā viņiem! Izrādās, nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārdiem “ÜKS KÜLA” – “viens ciems” vai “pirmā apmetne”. Un vai zināji, ka mūsu valsts galējie punkti ziemeļos, dienvidos, austrumos un rietumos dabā ir atzīmēti ar akmens zīmēm? Tās veidojis tēlnieks Vilnis Titāns laika posmā no 1998. līdz 1999. gadam.

Latvija bez Abrenes

Līdz 1940. gadam Latvijas teritorija bija lielāka nekā šodien. Diemžēl pēc Otrā pasaules kara daļa Abrenes apriņķa tika pievienota Krievijai. Tā mēs zaudējām vairāk nekā 1000 kvadrātmetru lielu platību – apmēram 2% no visas valsts teritorijas. Tagad bijušo Abreni sauc par Pitalovu.

Lielākais ezers

Lielākais Latvijas ezers Lubāns atrodas Latgalē. Tam raksturīgs lēzens krasts, kas nozīmē, ka diezgan tālu jābrien ūdenī, lai sasniegtu dziļumu. Turklāt tas ir diezgan aizaudzis. Interesanti, ka ne visos laikos Lubāns bijis lielākais ezers mūsu valstī. Bija laiks, kad ūdens līmenis bija krities pat par 2 metriem, tādējādi 70. gadu vidū Latvijas lielākais ezers bija Rāznas.

Kādi dabas simboli raksturīgi Latvijai?

Gan jau esi dzirdējis par balto cielavu – mūsu nacionālo putnu. Lai gan katru gadu kāds lidonis tiek izvēlēts par “Gada putnu”, cielava nemainīgi paliek mūsu valsts nacionālais simbols.

Ejot pļavā, varam sastapt gan parasto pīpeni jeb margrietiņu, gan divpunktu mārīti. Arī šie dabas pasaules pārstāvji simbolizē Latviju. Domājams, ka mārīte savu nosaukumu aizguvusi no senlatviešu dievības Māras. Savukārt margrietiņu dažādos Latvijas novados vēl mēdz dēvēt arī par baltpuķi, grietiņu, babeni, margrietu un romašku.

Ozols un liepa ir Latvijas nacionālie koki. Tāpēc varbūt būsi dzirdējis, ka meitenes mēdz dēvēt par liepām, bet puišus – par ozoliem.

Dzintars ir mūsu valsts nacionālais minerāls, kas patiesībā ir pirms miljoniem gadu pārakmeņojušies priežu sveķi. Tāpēc nereti dzintara gabaliņos var atrast senu augu nospiedumus un pat kukainīšus. Staigājot pa Kurzemes piekrasti vētru laikā, var atrast krastā izskalotus dzintara gabaliņus. Savukārt par Latvijas ģeoloģisko simbolu tiek uzskatīts šūnakmens. Ja gribi apskatīt šūnakmens klinti, vari doties uz Raunas jeb Mazo Staburagu. Tur apskatāma 2,5 metrus augsta un 13 metrus plata šūnakmens klints.

Akmeņainās jūrmalas

Kāpēc jūras krastu daudzviet klāj oļi un akmeņi? Akmeņaini jūras krasti veidojas, kad jūra izskalo ledāja atstātos smalkākos nogulumiežus, bet akmeņus aizskalot nespēj. Ļoti akmeņainas jūrmalas sastopamas, piemēram, starp Roju un Kalteni. Interesants fakts, ka katru gadu Latvija zaudē aptuveni  1–4 kvadrātmetrus teritorijas, jo jūra noskalo krastus. Latvijas jūras piekraste ir aptuveni 500 kilometru gara.

Un tagad ātrie jautājumi par Latvijas dabu 🌼

  1. Kurš ir izplatītākais koks Latvijā?
  2. Ko sauc par vēri?
  3. Ko sauc par silu?
  4. Kā sauc Latvijas purvos augošo kukaiņēdāju augu?
  5. Kā Latvijā sauc upi, kuru Krievijā sauc par Zapadnaja Dvina?
  6. Kurš ir dziļākais ezers Latvijā?
  7. Kurš ir vecākais dabas rezervāts Latvijā?

Atbildes:

  1. Bērzs.
  2. Meža tipu, kurā aug galvenokārt egles.
  3. Mežu, kurā aug galvenokārt priedes.
  4. Rasene.
  5. Daugava.
  6. Drīdzis.
  7. Moricsalas dabas rezervāts.

FOTO: enciklopedija.lv (Latvijas galējo punktu karte, autors Aivars Markots. (Divpunktu mārīte, parastais ozols, parastā liepa,  mākslinieks Dmitrijs Paramonovs) lv.wikipedia.org, wikimedia.org (Mariss Priekulis)