Jau kopš 6. gadsimta cilvēki ik pa brīdim apgalvo, ka Lohnesa ezerā redzējuši 12–15 metru garu pelēku vai brūnu dzīvnieku ar gludu ādu, garu kaklu un asti. Lohness ir šaurs, garš un ļoti dziļš ezers, tomēr visai neliels, tāpēc rūpīgi izpētīts. Diemžēl ļoti skaidri un ticami pierādījumi par briesmoni, kas nodēvēts par Nesiju, tā arī nav atrasti.

Aizbiedē Nesiju


Uzskata, ka Nesija pirmo reizi pamanīta 565. gadā. Sena katoļu leģenda vēsta, ka mūks svētais Kolumba ne tikai to pamanījis, bet pat aizbiedējis, jo briesmonis apdraudējis kādu vīru Nesas upē, kas ietek ezerā. Savukārt pirmo Nesijas fotoattēlu 1933. gada gada 12. novembrī uzņēma Hjū Grejs. Viņš ieraudzījis gandrīz metru augstu objektu, kas pacēlies virs ūdens, un paspējis uzņemt piecus kadrus. Tomēr attēlos briesmonis nav skaidri redzams, to var tikai piedomāt klāt.


Uzdarbojas krāpnieki

Slavenākā briesmoņa fotogrāfija tika uzņemta 1933. gadā, to veica angļu ārsts Roberts Kenets Vilsons. Attēlā redzama galva un garš kakls, kas
paceļas virs ūdens. Viņš bildi nekavējoties nogādāja laikraksta “Daily Mail” redakcijā. 60 gadu cilvēki ticēja, lauzīja prātus un mēģināja Nesiju atrast vēlreiz, līdz 1994. gadā fotogrāfijas autors atzinās, ka uzņēmums ir viltots. Tajā redzamais briesmonis patiesībā esot makets, kas novietots uz ezerā peldoša plosta. Šim gadījumam sekoja līdzīgi – krāpnieku netrūka, taču bija gadījumi, kuri šķita ļoti ticami. Tā, piemēram, 2007. gadā Gordons Holmss ezerā ievietoja mikrofonus, pamanīja kustību un nofilmēja tumšu objektu. Ķermenis palika zem ūdens, bet galva parādījās virspusē. Speciālisti, kas izpētīja filmu, noteica, ka būtne ir 15 metrus gara un kustas ar ātrumu 10 kilometri stundā. Tajā pašā laikā nav apstiprinājuma Holmsa filmai – nav īstu pierādījumu, ka šāda būtne eksistē.


Zinātnieki saka – Nesijas nav


Pirmā īstā ezera zinātniskā izpēte notika 1960. gada vasarā – Lohnesā ienira Oksfordas un Kembridžas universitātes studenti. Ezeru pārmeklēja gan ar kamerām, gan skaņu detektoriem. Jā, bija daži attēli “ar kaut ko”, arī dažas skaņas šķita aizdomīgas, tomēr pētījuma rezultāti nesniedza neko, kas varētu atrisināt briesmoņa noslēpumu. Pavisam nesen, pagājušā gada aprīlī, speciālistu grupa ar robota palīdzību veica, viņu vārdiem sakot, visdetalizētāko Lohnesa ezera izpēti. Vispirms tie pārbaudīja zvejnieku stāstīto par milzu plaisu ezera dibenā, kur varētu dzīvot briesmonis. Lohnesa ezers patiešām ir viens no dziļākajiem Skotijā – tas dziļākajā vietā sasniedz 230 metrus. Tomēr nekādu plaisu tā arī neizdevās atrast. Pētnieku komanda vienīgi uzdūrās Nesijas maketam, kas būvēts filmai “Šerloka Holmsa privātā dzīve” un bija nogrimis tālajā 1969. gadā.

Fani atrod joprojām


Arī viens no Lohnesa ezera briesmoņa pētniekiem Garijs Kempbels 2014. gadā paziņoja, ka Nesija, visticamāk, esot mirusi, jo par viņu pēdējos gados vairs nekas neesot dzirdēts. Nesija nekādas ziņas par savu eksistenci nebija devusi teju 19 mēnešus. Taču visai drīz, pagājušā gada septembrī, amatierfotogrāfs Iens Bremners iemūžināja visai pārliecinošu foto ar Lohnesa ezera briesmoni. Bremners bija braucis pa kalnaino apvidu briežu fotomedībās un pie reizes nofotografējis arī Lohnesa ezeru. Kad mājās viņš pārskatīja nobildēto, ievēroja, ka kadrā noķerts milzīgs ķermenis, galva un aste. Nesijas fani apgalvo, ka pagājušajā gadā briesmonis esot pamanīts rekordbieži – 5 reizes.

FOTO: LV.WIKIPEDIA.ORG