Alberta Einšteina vārds ir zināms ikvienam. Bet vai tu zināji, ka bērnībā viņš bija kautrīgs un visai nepaklausīgs puisēns? Uzzini mazāk zināmus faktus par zinātnieku!

Alberts Einšteins piedzima Vācijas pilsētā Ulmā 1879. gada 14.martā. Bērnībā par viņa ģenialitāti nekas neliecināja. Viņa vecāki bija nobažījušies, ka bērns ilgi nerunā – Alberts sāka to darīt tikai trīs gadu vecumā, turklāt ļoti lēni un bija izteikti kautrīgs. Arī vēlāk, kad puisis sāka iet skolā, skolotāji par mazo Albertu bija noraizējušies. Viņi raksturoja Albertu kā slinku, nevīžīgu un nepakļāvīgu. Tomēr labas atzīmes Albertam Einšteinam izdevās nopelnīt par spīti skolotāju kritikai. Skolā viņam gan īpaši nepatika, tā šķita garlaicīga.

Albertu interesēja matemātika, filozofija un fizika – taču ne tā, kā to mācīja skolā. Viņam nepatika, ka tur panākumi atkarīgi no iegaumēšanas un paklausības vien. Tādēļ nākamais zinātnieks to brīvajā laikā papildus apguva pats. Pēc pamatskolas Alberts Einšteins iestājās Cīrihes Tehnoloģiju institūtā Šveicē un sapņoja kļūt par fizikas un matemātikas skolotāju.

Skolotāja darbu Albertam atrast neizdevās, taču viņš sāka strādāt Šveices Patentu birojā, kur izgudrotāji iesniedz savas idejas un vēlas, lai tās atzītu kā viņu izgudrojumu. Viņam bija jānovērtē visi iesniegtie darbi un tas prasīja padziļinātas zināšanas fizikā.

Jau 26 gadu vecumā Alberts Einšteins ieguva doktora grādu un apņēmīgi ķērās pie zinātnisko darbu rakstīšanas. Ņemot talkā vien pildspalvu un papīru, Einšteins dažu mēnešu laikā uzrakstīja četrus šādus rakstus. Piemēram, vienā no tiem tika izvirzīta teorija, ka gaisma sastāv no daļiņām, kas kopā rada vilni. Aptuveni 16 gadu vēlāk Alberts Einšteins par to saņēma prestižo Nobela prēmiju. Darbos viņš apskatīja arī savu slaveno relativitātes teoriju, kas pēc tam nodarbināja Alberta smadzenes vēl vismaz 10 gadu.

Svinot 30 gadu jubileju, Einšteinu jau pazina lielākajā daļā Eiropas. Viņš bija ticis arī pie sava kārotā skolotāja darba un bija profesors vairākās universitātēs. Einšteins turpināja strādāt pie savām idejām tik aizrautīgi, ka nereti aizmirsa pat par ēšanu vai gulēšanu.

1933. gadā Vācijā pie varas nāca Hitlers. Tā kā Einšteins pēc izcelsmes bija ebrejs, viņu nodēvēja par valsts ienaidnieku. Tādēļ Alberts Einšteins devās prom no dzimtenes un uzsāka dzīvi ASV. Viņš kļuva par lielvalsts pilsoni un tā arī neatgriezās.

Relativitātes teorija
Einšteina populārākais atklājums, ko pazīst visā pasaulē, pavisam noteikti ir relativitātes teorija. Bet ko tā īsti nozīmē? Relatīvs – tāds, par ko mēs runājam salīdzinājumā vai samērojot ar kaut ko citu. Iedomājies, tu brauc autobusā un uz galdiņa stāv telefons. Vai telefons kustas? Nē. Tajā pašā laikā cilvēks, kurš stāv autoostā, pamanīs, ka telefons kopā ar autobusu, galdiņu un tevi brauc uz priekšu. Tātad viņam šķiet, ka telefons kustas. Relativitātes teorija skaidro, ka kustības novērtējums ir atkarīgs no tā, kas ir atskaites punkts — kurš to pieņēma par nekustīgu un attiecībā pret ko.

Relativitātes teorija ir lielu ātrumu fizika. Ņūtons uzskatīja, ka masa nav atkarīga no kustības ātruma. Savukārt Einšteina relativitātes teorija apgalvo pretējo — ja kaut kas kustētos ar ātrumu 270 tūkstoši km/s (tas ir, 90% no gaismas ātruma), tad tā masa būtu divas reizes lielāka par parasto. Lai to pierādītu, Einšteins radīja vienādojumu, kas sasaista masu ar enerģiju: E= mc² (ar burtu “E” apzīmēta enerģija, “m” — masa un “c” — gaismas ātrums vakuumā).

Vienādojums E =mc² parāda, ka no neliela vielas daudzuma var iegūt daudz enerģijas. Tas izskaidro, kā Saule ražo siltumu un kas notiek atombumbas sprādzienā. Bumbai sprāgstot, daļa tās masas momentāni pāriet enerģijā.