Kāpēc kosmosā ir tumšs? Kurai planētai ir visvairāk pavadoņu? Uzzini atbildes uz 10 jautājumiem par kosmosa plašumiem!

Kāpēc kosmosā ir tik tumšs?
Tāpēc, ka tajā nav nekā tāda, kas atstarotu gaismu. Zemi kā gaišu objektu kosmosā astronauti spēj saredzēt, jo tās jūras, sauszeme un atmosfēra atstaro Saules gaismu.

Cik daudz zvaigžņu var saskatīt ar neapbruņotu aci?
Ja pietiek pacietības, izskaiti! 🙂 Taču pētnieki skaidro, ka bez teleskopa vai citiem palīglīdzekļiem skaidros laikapstākļos cilvēkam vajadzētu spēt saskatīt aptuveni 4000 zvaigžņu. Taču iedomājies cik gan zvaigžņu ir patiesībā! Piemēram, mūsu Piena ceļa galaktikā vien ir ap 100 miljardu zvaigžņu.

No kā sastāv Saule?
Nē, tā nav degoša bumbiņa vien. Kā jau zvaigzne, Saule sastāv no gāzēm – 90% ūdeņraža un 10% hēlija. Abas šīs gāzes ir tik karstas, ka tas liek Saulei “spīdēt”. Saules gaisma Zemi sasniedz vien nieka 8,5 minūtēs, kaut gan atrodas ļoti tālu – 150 miljonus kilometru. Tieši Saules izstarotā gaisma un siltums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uz Zemes pastāv dzīvība.

Kā Mēness var ietekmēt paisumu?
Vai tiešām debesu spīdeklis var likt mainīties ūdens daudzumam ūdenstilpēs? Patiesībā jau daudzums nemainās – mainās tikai tā pievilkšanas spēks dažādās vietās. Mēness gravitācija iedarbojas uz Zemes ūdens apvalku. Vietā, kur Mēness atrodas vistuvāk Zemes virsmai, ūdens tiek pievilkts spēcīgāk un tur rodas paisums. Diennaktī ir divi paisumi un divi bēgumi.

Cik ilgs ir gaismas gads?
Precīzāk būtu jautāt – cik tas ir garš 🙂 Jo ar vārdu salikumu “gaismas gads” saprot attālumu, ko gaisma veic viena gada laikā. Šādu mērvienību izmanto kosmisko attālumu mērīšanai. 1 gaismas gads = 9 461 000 000 000 km.

Kas ir melnais caurums?
Vieta, kurā ir tik spēcīga gravitācija, ka pat gaisma nespēj no tās izkļūt.

Cik ilgs ir zvaigznes mūžs?
Tā var spīdēt tūkstošiem miljonu gadu. Pētnieki izskaitļojuši, ka Saule aizies bojā pēc aptuveni 5 miljardiem gadu.

Kurai planētai ir visvairāk pavadoņu?
Mēness ir Zemes vienīgais pavadonis, taču pāris citu planētu var lepoties ar lielāku pavadoņu skaitu. Visvairāk to ir Jupiteram – 67 pavadoņi. 63 no tiem ir mazāki par Mēnesi.

Kā astronauti trenējas staigāšanai kosmosā?
Lai kļūtu par astronautu, jābūt ļoti labai izglītībai, jāiztur pārbaudes un tad seko apmācības vairāku gadu garumā. Vienā no treniņiem astronautiem ar visu ietērpu ir jāmēģina pārvietoties zem ūdens – zemūdens peldēšana atgādinot pārvietošanos kosmosā. Tāpat pieejama speciāla lidmašīna, kurā astronauti var izjust bezsvara stāvokli. Šo lidmašīnu mēdz saukt arī par “vemjamo komētu”:)

Kas ir Saules aptumsums?
Brīdis, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, neļaujot Saules gaismai sasniegt Zemi. Tur, kur ēna krīt, uz dažām minūtēm kļūst tumšs kā naktī.