Kad ārsts veic operāciju vai liek šuves uz pušuma, tiek lietoti dažādi sāpes remdinoši līdzekļi. Tie palīdz pārvarēt neciešamas sāpes un atvieglo dakterim darbu.

Nejūt sāpes


Tu noteikti esi dzirdējis, ka anestēziju lieto, lai veiktu nopietnas operācijas, labotu zobus vai uzliktu šuves. Lai gan visām šīm procedūrām nepieciešama atsāpināšana, tomēr katrai no tām anestēzija atšķiras, piemēram, operācijām lieto narkozi jeb vispārējo anestēziju, bet zobu urbšanai un šuvju uzlikšanai – vietējo anestēziju. To iedala vēl divās grupās – reģionālajā un lokālajā. Reģionālā anestēzija ir lielākas ķermeņa daļas atsāpināšana, taču procedūru laikā cilvēks ir pie samaņas; lokālajā atsāpina mazu laukumu uz ķermeņa, piemēram, pirkstu.

Iemidzina nervus

Anestēzija organismā samazina nervu aktivitāti, tāpēc tās iespaidā nejūtam, piemēram, vienu sejas pusi zobārsta apmeklējuma laikā vai, pamostoties pēc operācijas, neko neatceramies. Galvenā atšķirība starp vietējo un vispārējo anestēziju ir tās iedarbībā uz atsevišķiem nerviem vai nervu sistēmu. Vietējā anestēzija bloķē nervu impulsus starp ārstējamo vietu un centrālo nervu sistēmu. Savukārt atsāpinošās zāles īslaicīgi pavājina signālu par sāpēm, kas tiek nosūtīts uz smadzenēm. Tajā pašā laikā pārējais ķermenis funkcionē daudzmaz ierasti. Savukārt narkozes jeb vispārējās anestēzijas laikā atsāpinošie līdzekļi nomāc visas centrālās nervu sistēmas darbību, tāpēc operācijās cilvēks atrodas miegam līdzīgā stāvoklī jeb bezsamaņā un nejūt sāpes.

TEKSTS: ELZA APSE, FOTO: GETTYIMAGES.COM