Novembra “Ilustrētā Junioriem” numurā vari izlasīt, kur savu ikdienu pavada Latvijas prezidents – Rīgas pilī. Arī ASV prezidenti mitinās kādā grandiozā celtnē – Baltajā namā. Uzzini, kāpēc to tā sauc!

Baltais nams ir ASV prezidenta oficiālā rezidence un galvenā darba vieta. Tā vēsture, tāpat kā šīs valsts galvaspilsētai, sākās 1790. gadā 16.jūnijā, kad pirmais prezidents Džordžs Vašingtons pasludināja, ka federālā valdība uzturēsies rajonā, “kas nepārsniedz desmit jūdžu laukumu (16 km uz katru pusi) pie Potomakas upes”. Kopā ar pilsētas plānotāju Vašingtons izvēlējās vietu, kas tagad ir Pensilvānijas avēnija 1600 Vašingtonā.
1792. gadā sāka celt Balto namu. Džordžs Vašingtons pārraudzīja būvniecību, tomēr pats tajā nedzīvoja, jo ēku pabeidza pēc viņa nāves. Kad 1800. gada 1. novembrī nams bija uzcelts, par tās saimnieku kļuva toreizējais prezidents Džons Adamss. Sākotnēji namu nosauca par Prezidenta pili. To mēdza dēvēt arī par Prezidenta savrupmāju, bet oficiāli Baltā nama nosaukumu ēka ieguva tikai 1901. gadā prezidenta Teodora Rūzvelta valdības laikā.

Nokrāsota balta
Džordžs Vašingtons māju izvēlējās celt no brūngana smilšakmens — materiāla, ko Amerikā plaši izmantoja būvniecībā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. Lai ūdens un sala ietekmē nams nebojātos, 1800. gadā to pārklāja ar kaļķu, rīsu līmes, kazeīna un svina maisījumu, kas ne tikai pasargāja, bet arī deva nosaukumu — atbilstoši krāsai.
Daži domā, ka ēku par Balto namu sāka dēvēt pēc ugunsgrēka 1814. gadā — kara laikā pret britu karaspēku. Ēka cieta ugunsgrēkā, un, lai slēptu sodrēju
pēdas, to nokrāsoja baltu. Tomēr jau pirms šiem notikumiem daudzos nostāstos Amerikas prezidenta mītne saukta par Balto namu.