Asinis dēvē arī par “sarkano zeltu” — ja cilvēkam asiņu pietrūkst, tas var novest pie bēdīga gala. Jau gadsimtiem ilgi prātots, kā pārliet asinis. Cilvēka organisms ir tik īpašs, ka tam neder dzīvnieku asinis un pat daudzu citu cilvēku asinis. Kāpēc?

Atbilde slēpjas faktā, ka mums ir dažādas asinsgrupas. Izrādās, asiņu sastāvā ir sarkanie asinsķermenīši jeb eritrocīti, uz kuru virsmas atrodas tādi kā “āķīši” — antigēni . Tie mēdz būt dažādi, tāpēc mums ir atšķirīgas asinsgrupas. Pie šiem “āķīšiem” jeb antigēniem var piestiprināties antivielas. Ja pārlietu citas grupas asinis, antivielas saliptu ar svešajiem antigēniem, kā rezultātā asinis nepārnēsātu skābekli un cilvēks nomirtu. Par asinsgrupu atbildīgi gēni . Vēsturiski pirmais bija gēns, kas rada asinsgrupu A. Citu asinsgrupu noteicošie gēni radās vēlāk pakāpenisku pārmaiņu rezultātā.

Antigēns: viela, kas organismā spēj ierosināt specifisku antivielu ražošanu un savienoties ar tām.
Antivielas : aizsargvielas, kas rodas dzīvā organismā dažādu svešu vielu iedarbības rezultātā un neitralizē to kaitīgo iedarbību.
Gēns: iedzimtības vienība, kas nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.