Pakavus var dēvēt par zirgu kurpēm. Tos visbiežāk izgatavo no tērauda vai alumīnija, un izskata ziņā pakavi atgādina “U” burtu. Noskaidrosim, kāpēc arī zirgiem vajadzīgas kurpes!

Apavu mode
Jau senajā Āzijā saimnieki zirgiem izgatavoja apavus no ādas un auduma. Tie tika vilkti kājās, ja zirga nags bija savainots, tā aizsargājot kāju un palīdzot ātrāk izveseļoties. Tāpat ir zināmi gadījumi, kad senie romieši zirgiem vilkuši speciālas sandales ar metāla pamatni, ko piestiprināja pie kājas ar ādas siksnām. Cik seni ir pakavi, precīzi nav zināms, jo līdz mūsdienām nav saglabājušies vēsturiski pierādījumi. Tiek uzskatīts, ka tos sāka izmantot jau 6.–7. gadsimtā.gadsimtā pakavu kalšana bija kļuvusi par neatņemamu kalēju darba sastāvdaļu. Mūsdienās izmanto ne tikai pakavus, arī uzvelkamus zirgu apavus. Šādus zirgu “zābaciņus” lieto, lai aizstātu pakavus, ja nags ir savainots, vai izmanto kā pagaidu variantu gadījumā, ka kāds pakavs nokrīt.

Darbs un dzīve pilsētā
Savvaļas zirgi vienmēr ir labi tikuši galā bez pakaviem. Tas tāpēc, ka atšķiras savvaļas un mājas zirgu dzīvesveids. Dzīvojot dabā, zirgu nagi dabiski ir vairāk norūdīti, jo bari ik dienu var pieveikt pat 80 kilometru, taču kustoties salīdzinoši lēnā tempā. Tāpat savvaļas zirgi mitinās stepēs, kur ir sauss klimats. Problēmas ar zirgu nagiem sākās laikā, kad tos arvien vairāk izmantoja ziemeļos, kur bija vēsāks un mitrāks klimats, slapjāka augsne. Tāpat zirgi lielu daļu laika pavadīja staļļos, kur ne vienmēr bija sausa grīda. Šādos apstākļos auļotāju nagi kļuva neizturīgāki. Savvaļas zirgi bija pieraduši nest tikai savu svaru. Slodze palielinājās, kad zirgam seglos sēdēja jātnieks vai bija jāvelk smags pajūgs, un nagi ātrāk nodila. Drīz vien jātnieki saprata, ka nagi jāaizsargā, un sāka zirgus apkalt.