Valsts prezidents ir Latvijas augstākā amatpersona un valsts galva. Viņš pārstāv mūs pasaulē, uzrunā tautu īpašos notikumos, piemēram, 18. novembrī, un ir bruņoto spēku augstākais vadonis. Prezidentu ievēlē Saeimā, un viņa pilnvaras darbojas četrus gadus. Pēc tam viņu var ievēlēt vēlreiz, taču vairāk par divām reizēm pēc kārtas amats nepienākas. Noskaidrosim — kāpēc!

Prezidentu pirmsākumi
Savulaik pasaulē izplatītākā valsts pārvaldes forma bija monarhija. Tikai 18. gadsimtā ASV, iegūstot neatkarību no Lielbritānijas, sāka domāt par to, ka nepieciešams mainīt sistēmu un monarha vietā uz noteiktu pilnvaru termiņu ievēlēt speciālu valsts amatpersonu — prezidentu ar ierobežotu varu. Radās priekšlikums par 4 gadu termiņu, kas šķita pietiekami, lai prezidents ko paveiktu, taču ne pārāk garš un nedraudēja ar monarhijas atgriešanos. Tā tauta varēja novērtēt prezidenta darbu. Ja tas bija veiksmīgs, viņu pārvēlēja vēlreiz, taču, ja tas tautu neapmierināja, vecā prezidenta vietā nāca cits. Eiropa, arī Latvija, par prezidenta sistēmas ieviešanu sāka domāt 20. gadsimta sākumā, teju pilnībā pārņemot ASV izstrādāto modeli.

Paraža pāraug normā
Latvijas Satversmē noteikts, ka pēc Valsts prezidenta pilnvaru beigām to var ievēlēt atkārtoti, taču ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Tātad prezidenta amatā ievēlētais cilvēks var pavadīt 8 gadus. Arī šī norma nākusi no ASV, kad amatu ieņēma to pirmais prezidents Džordžs Vašingtons. Viņš bija tik mīlēts, ka tauta būtu gatava ievēlēt viņu teju par karali, taču tas Džordžu Vašingtonu neinteresēja. Arī uz prezidenta amatu viņš bija jāpierunā. Pēc pirmā termiņa beigām Džordžu Vašingtonu pierunāja palikt amatā vēl četrus gadus, taču trešo reizi tas neizdevās, un viņš prezidenta krēslu pameta. Vairāki nākamie ASV prezidenti to uzskatīja par labu piemēru un rīkojās tāpat. ASV tā izveidojās par tradīciju, kas likumos nebija noteikta. Taču, kad sistēmu pārņēma Eiropas valstis, tās to ierakstīja savās konstitūcijās jeb pamatlikumos, Latvija — Satversmē.