Medūzas ir vienas no senākajām pasaules iemītniecēm – tās radušās vismaz pirms 550 miljoniem gadu. Iepazīsti vienu no visvienkāršākajām, taču krāšņākajām radībām pasaulē!

Želejveida skaistule
“Medūza” nav vis atsevišķa suga, bet gan izskata apzīmējums. Ar šo vārdu apzīmē aptuveni 3800 dažādas sugas. Par medūzu uzskata peldošus jūras iemītniekus, kuriem ir zvanveida ķermenis, taustekļi un kas sastāv no želejveida šķidruma, ko aptver nedaudz cietāks apvalks

Vienkārša, bet apbrīnojama
Medūza ir viena no neparastākajām dzīvības formām – tai nav smadzeņu, asinsrites un elpošanas sistēmas, tomēr tā spēj pastāvēt. Skābekli medūza no ūdens uzņem caur apvalku. Ķermeni caurauž nervu tīkls, kas centrālajā daļā veido gredzenu – tas tiek uzskatīts par nervu centru.

Dzeļ zibenīgi
Barības nomedīšanai medūzas taustekļi ir aprīkoti ar dzeļšūnām. Līdzko kas pieskaras taustekļiem, šūnas zibenīgi atbild, un tiek izšauts harpūnai līdzīgs dzelonis. Tas ir ļoti, ļoti mazs, taču zibenīgs. Dzeloņi no šūnām tiek izšauti ar ātrumu, kas desmitiem tūkstošu reižu ir lielāks par ātrumu, ko sasniedz no galda nokritusi pildspalva.

Indīgas un bīstamas
Taustekļu dzeļšūnās ir inde. Tās nav daudz un dažām sugām iedzeļot cilvēks sajut vien nelielu niezi. Taču pastāv arī tādas medūzu sugas, kuru inde ir ļoti spēcīga, pat spēcīgāka par nāvējošās kobras indi. Inde iedarbojas acumirklī un paralizē nervu sistēmu.

Arī pie mums
Medūzas var sastapt arī Latvijas piekrastē – tur mīt ausainā aurēlija. Tā ir caurspīdīga ar viegli sarkanām svītriņām. Medūzas zvana daļa ir aptuveni tik liela, cik pudeles dibens. Savukārt Baltijas jūras rietumu daļā dzīvo arī viena izmēros varena medūza – ziemeļu ciāneja. Tās zvanveida ķermeņa lielums var sasniegt pat divus metrus, bet taustekļi stiepties 20 metru garumā.

Sens vārds
Sengrieķu mīts vēsta, ka Medūza bija skaista jaunava, ko dieviete Atēna pārvērtusi par briesmoni ar čūskām matu vietā. Ja mirstīgais ielūkojās Medūzas acīs, tas pārvērtās par akmeni.

Peld vai ļaujas
Dažas medūzu sugas ir aktīvas peldētājas, savukārt citas ir pasīvas – ļauj straumei tās nest. Aktīvās peld, saraujot un izplešot kupola malas 100-140 reižu minūtē. Tā no kupola tiek izspiests ūdens, kas ļauj medūzām lēcienveidīgām kustībām peldēt uz priekšu pat ar ātrumu 10 km/h.

Uzsūc barību
Ar taustekļiem notverto medījumu medūza iebāž mutē, un tas nokļūst maisveida kuņģī, kur tiek sagremots. Barības vielas tiek uzsūktas organismā. Visu nevajadzīgo medūza vienkārši izspļauj atpakaļ ūdenī.