Doties uz skolu ir forši, tomēr reizēm tu droši vien gribētu, lai brīvdienas būtu garākas. Bet vai vari iedomāties, ka kādreiz uz skolu bija jāiet arī sestdienās?

Darba gaitās – agrāk
Pagājušā gadsimta 50. gados Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā, un tad uz skolu devās arī sestdienās. Tā kā skola bija par vienu dienu ilgāk, kopējais mācību gadu skaits bija īsāks. Bērni pamatskolu pabeidza jau pēc 8. klases (mūsdienās – 9. klases). Savukārt vidusskolu latviešu skolās varēja pabeigt pēc 11. klases, bet krievu skolās pēcklases (mūsdienās pēc 12.
klases). Šāda sistēma tika ieviesta, lai jaunieši pēc iespējas agrāk varētu sākt strādāt. Uz skolu sestdienās bija jāiet līdz pat pagājušā gadsimta gadiem. Šajā laikā Padomju Savienībā notika lielas pārmaiņas, kas vēstīja par tās sabrukšanu. Pēc veiktajām izmaiņām tika nolemts, ka bērni ir pelnījuši vēl vienu brīvdienu, lai to varētu pavadīt kopā ar vecākiem un, iespējams, arī kaut kur paceļot.

Dažādā pasaule
Arī citur pasaulē pārsvarā bērniem uz skolu ir jāiet tikai piecas dienas nedēļā. Dažās valstīs tas nav stingri noteikts, piemēram, Itālijā lielākoties uz skolu sestdienās jāiet nav, tomēr vēl ir palikušas vairākas skolas, kurās skolēni mācās arī vienā no brīvdienām. Francijā dažas skolas ļauj bērniem atpūsties nedēļas vidū – trešdienā, bet uz skolu tomēr jāatnāk arī sestdienā. Savukārt ASV sāk parādīties skolas, kurās bērni mācās tikai četras dienas nedēļā.