Droši vien tev filmās gadījies dzirdēt, ka citiem neizpaužamu informāciju sauc par valsts noslēpumu. Reizēm slepenās informācijas zinātājam nākas bēgt no ļaundariem, kas noslēpumu vēlas uzzināt. Taču, izrādās, valsts noslēpumi ir arī Latvijā, un tie zināmi vien dažiem. Tu taču arī neteiktu savu e–pasta paroli svešiniekam!

Valsts drošībai
Valsts noslēpums ir informācija, kas uzticēta mazam cilvēku lokam. Tā var būt gan militāra, gan politiska, gan ekonomiska, gan zinātniska. Reizēm
valsts noslēpums var būt kas taustāms, piemēram, ēka vai dators. Pret tiem izturas ar īpašu piesardzību un ieraudzīt ļauj vien dažiem. Runā, ka arī Latvijā esot paslēptas mājas…
Ja slepenā informācija tiek izpausta, tas var kaitēt visas valsts drošībai, tādēļ arī tai piešķirts īpašais nosaukums “valsts noslēpums”. Tam ir trīs slepenības pakāpes — konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena. Tās nosaka, kā informācija glabājama, un kādas personas tai var piekļūt.

Noslēpuma glabātāji
Lai gan valsts noslēpums pieder valstij, visi tās iedzīvotāji slepenajai informācijai vai objektam piekļūt nedrīkst. Šāda atļauja tiek piešķirta tikai rūpīgi pārbaudītiem cilvēkiem. Ja persona nodarījusi kādu noziegumu, atteikusies no Latvijas pilsonības vai dzīves laikā cīnījusies ar atkarību, piemēram, alkoholismu, uz pieeju valsts noslēpumam necerēt. Taču arī tos, kuri dzīvojuši likumīgi, specdienesti pārbauda. Ja pieeju valsts noslēpumiem iegūst, to drīkst izmantot tikai darba pienākumu veikšanai. Noslēpumu nedrīkst izstāstīt pat tuvākajiem radiniekiem.