Search

Ilustrētā Junioriem

Izzini aizraujošo pasauli sev apkārt!

Month

decembris 2020

Kā mēra kalna augstumu?

Kādreiz kalnu mērīšanai izmantoja pavisam vienkāršas metodes – pat acumēru. Taču viss mainījās, kad 16. gadsimta beigās izgudroja pirmos ģeodēziskos mērinstrumentus. Zinātne attīstījās, un arī kalnu augstuma noteikšana kļuva arvien precīzāka. Iepazīsti mērīšanas metodes!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā tiek izstrādātas skices celtnēm?

Skices tapšana sākas ar papīru un zīmuli. Un, protams, – ideju! No vienas puses, arhitekts zīmē to, ko vēlas pasūtītājs. Taču, no otras puses, arhitektam pašam jāizdomā, kā visas vēlmes varētu īstenot dzīvē.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

7 fakti, ko tu nezināji par Zemi

Vai zināji, ka Zeme nav apaļa? Uzzini šo un vēl sešus aizraujošus faktus par mūsu planētu!

Lasi tālāk >>

Kā var ūdeni uzsūknēt līdz pat 24. stāvam un augstāk?

Ūdens pa cauruļvadu sistēmu, kas pilsētās izvietota zem ielām, nokļūst līdz cilvēkiem privātmājās, daudzdzīvokļu namos un pat debesskrāpjos. Ir dažādi veidi, kā piegādāt ūdeni līdz ēku augšējiem stāviem.

LASĪT VAIRĀK >>>

Faktiņi par ģitāru

Ja tu mācies spēlēt ģitāru vai gribētu to apgūt, uzzini interesantus un noderīgus faktiņus par šo mūzikas instrumentu!

Lasi vairāk >>

Kā radās motocikls?

Vai zināji, ka pirmais motocikls bija veidots no koka? Varbūt vari nosaukt populārāko moču ražotāju? Lasi tālāk un uzzini, kā braucamrīki radās!

Pats pirmais

Lasi tālāk >>

Tik īpašās – spalvas!

Spalvas atšķir putnus no visiem citiem dzīvniekiem. Tās putnus padara ne tikai pārsteidzoši daudzkrāsainus, bet nodrošina to spēju lidot. Apspalvojums aizsargā lidoņus no samirkšanas, kā arī pasargā no aukstuma un pārmērīga karstuma. Turklāt spalvu tērps palīdz nomaskēties un izvairīties no briesmām. Taču skaistās spalvas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc izsenis cilvēki putnus ir ķēruši, medījuši un centušies pieradināt. No putnu spalvu tērpa ir tiešā mērā atkarīgas to vairošanās sekmes.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Dzīvnieki žāvājas

Skaties video, cik smieklīgi dzīvnieciņi žāvājas!

Kas slēpjas lūpu krāsā?

Viduslaikos valdīja uzskats, ka lūpu krāsas lieto tikai raganas. Taču nu tā ir teju katras pieaugušās sievietes rokas rokassomiņā. Uzzini, kā tās radās!

Lasi tālāk >>
Vai vari atrast atšķirīgo?
Uzmeklē atšķirības >>

Čāpojošais kakapo

Vienīgais pasaulē nelidojošais papagailis dzīvo Jaunzēlandē. Turklāt šis putns – nelido. Skaties video, kā reti sastopamais papagailis izskatās!

Skaties video >>

Zemes faktiņi

Uzzini par mūsu planētu Zemi ko jaunu!

Meklē te >>

Sociālo tīklu bieds: catfishing

Internets ir vilinoša pasaule, kurā katrs var būt, kas vien vēlas, un iegūt informāciju teju par jebko. Taču daži to izmanto ļaunprātīgi un muļķo cilvēkus, izliekoties par kādu citu. Uzzini, kas ir catfishing!

Lasi tālāk >>

Vai visās zemēs dekorē Ziemassvētku eglīti?

Mums Ziemassvētki bez skaisti rotātas eglītes nav iedomājami. Tomēr ir valstis, kurās klimatisko un ģeogrāfisko apstākļu dēļ eglītes neaug. Taču arī tur šie svētki ir tikpat nozīmīgi kā mums, un silto zemju iedzīvotāji ļauj vaļu fantāzijai.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kurš un kad uzcēla pirmo sniegavīru?

Ziema nebūtu iedomājama bez sniega kaujām, eņģeļiem un, protams, liela un stalta sniegavīra. Bet kam gan radās ideja par būtni, kas celta no lielām sniega bumbām, ar spaiņa cepuri un burkānu deguna vietā? Vai zini, ka šis jautrais vīriņš ir jau vairākus gadsimtus vecs?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Vai biezpiens tiešām palīdz uzlabot atmiņu?

Bieži vien mammas un vecmāmiņas liek bērniem ēst biezpienu, sakot, ka tas uzlabo atmiņu un veicina kaulu augšanu. Izrādās, ne velti radies šāds uzskats. Biezpiens ir ļoti veselīgs un minerālvielām bagāts produkts.

UZZINĀT VAIRĀ >>>

Kā darbojas Wi-Fi?

Tehnoloģijas ir tā attīstījušās, ka neesi tīklam piesaistīts ar vadu, jo vari lietot bezvadu internetu. Kāds “brīnums” ļauj bezvadu internetam nonākt telefonā un datorā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc paukšķ popkorns?

Sena indiāņu leģenda vēsta, ka popkorna kukurūzas graudiņos dzīvo mazi dēmoni. Kad viņu mājiņas tiek uzkarsētas, dēmoni tik ļoti sadusmojas, ka no dusmām uzspridzina popkorna graudiņu un paši aizlido. Bet vai tā patiešām ir?

Lasīt tālāk >>

Ronēns spēlējas

Ronēns satiek ūdenslīdēju un ir gatavs spēlēm!

Vispirms – ola

Putnu vairošanās, dējot olas, ir mantojums no to senčiem – aizvēsturiskajiem rāpuļiem. Parasti putni dēj tik daudz olu, cik mazuļus ir iespējams sekmīgi izaudzināt. Olu forma un krāsojums ir atkarīgs no vides apstākļiem, kādos konkrētā putnu suga ligzdo. Olu krāsai jābūt tādai, lai plēsējiem tās būtu grūtāk pamanāmas. Arī olu izmērs ir ļoti atšķirīgs, piemēram, strausa ola ir aptuveni 2000 reizes lielāka par kolibri olu.

Uzzini vairāk >>>

Kāpēc sirds atrodas kreisajā pusē?

Un – v ai tiešām tā ir? 🙂

Uzzini vairāk >>

Kā bankomāti atpazīst naudu?

Kā gan ierīce zina, cik naudas cilvēkam jāizdod un pareizi saskaita iemaksātās banknotes?

Uzzini vairāk >>

Kāpēc senos laikos sievietes nēsāja korsetes?

Pirms vairākiem simtiem gadu modē bija garas, kuplas kleitas ar vidukli nostiprinošu korseti, kas bija tā laika tērpa neatņemama sastāvdaļa, jo padarīja sievietes vidukli tievu. Turklāt korsete stabilizēja muguru un stāju, lai dāma spētu nostāvēt smagajos apakšsvārkos un kleitā.

Uzzini vairāk >>

Kā ziemo gliemeži?

Tikko kā sākas vēsākas naktis un dienas, gliemeži meklē drošu vietu, lai nenosaltu un pavasarī varētu, kārtīgi izgulējušies, izlīst no ziemas migas.

UZZINI VAIRĀK >>>

Cik reižu sekundē spārnus vicina bite, ods un muša?

Lielākajai daļai kukaiņu pieaugušo attīstības stadijā ir spārni. Turklāt kukaiņiem ir atšķirīgs spārnu skaits un savs kustināšanas veids.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kāpēc ziemā dienas ir īsākas nekā vasarā?

Vasara ir viens no gaidītākajiem gadalaikiem ne tikai tāpēc, ka tā nāk komplektā ar siltu laiku, bet arī tāpēc, ka vasarā saules gaisma mūs lutina daudz biežāk nekā ziemā. Dienas garuma un gadalaiku maiņu ietekmē Zemes riņķošana ap Sauli, bet, kā tas notiek, uzzini, lasot tālāk.

UZZINI VAIRĀK >>>

Kas grāmatu padara par klasiku?

Grāmatnīcu un bibliotēku plauktos vari atrast neskaitāmi daudzus pasaulslavenus literāros darbus, kas ir uzskatāmi par klasiku, piemēram, brāļu Grimmu pasakas, Viljama Šekspīra lugas vai Hansa Kristiana Andersena darbi. Arī latviešu autoru darbi ir ieguvuši klasikas statusu, piemēram, “Lāčplēsis” vai “Mērnieku laiki”. Bet kas šajās grāmatās ir tāds, kas tās padara par klasiku?

Uzzini vairāk >>>

Powered by WordPress.com.

Up ↑