Vasara ir viens no gaidītākajiem gadalaikiem ne tikai tāpēc, ka tā nāk komplektā ar siltu laiku, bet arī tāpēc, ka vasarā saules gaisma mūs lutina daudz biežāk nekā ziemā. Dienas garuma un gadalaiku maiņu ietekmē Zemes riņķošana ap Sauli, bet, kā tas notiek, uzzini, lasot tālāk.

Saules ilūzija

Vasarā mēs svinam gada garāko dienu un īsāko nakti jeb vasaras saulgriežus, savukārt ziemā tiek atzīmēta gada garākā nakts un īsākā diena jeb ziemas saulgrieži. Esot uz Zemes, šķiet, ka Saule ir tā, kas dienas laikā pārvietojas no vienas debespuses uz otru. Tomēr tā nav. Mūsu planētas riņķošana ap Sauli rada ilūziju, ka tā pārvietojas pa debesīm.

Zemes riņķa dancis

Mūsu planēta Visumā griežas gan ap savu asi, gan ap Sauli. Zeme ceļu ap sauli veic viena gada laikā, savukārt vienu riņķi ap savu asi tā veic 24 stundu jeb vienas diennakts laikā. Zemes ass ir slīpa. Tas nozīmē, ka mūsu planēta ir nedaudz noliekusies uz vienu sānu. Tieši tādēļ, Zemei riņķojot ap Sauli, visas vietas uz zemeslodes nesaņem vienādi daudz Saules gaismas.
Piemēram, laikā, kad Latvijā ir vasara, mūsu planētas ziemeļu puslode, kurā atrodas arī Latvija, atrodas vistuvāk Saulei. Tieši tāpēc mēs saņemam vairāk gaismas un siltuma nekā ziemā. Arī diena ir ievērojami garāka, jo Saule virs horizonta atrodas ilgāk. Savukārt tad, kad Latvijā ir ziema, planētas ziemeļu puslode atrodas vistālāk no Saules. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā mēs saņemam vismazāk Saules gaismas. Līdz ar to ir ne tikai aukstāk, bet arī dienas ir īsākas nekā vasarā.

Dažādās vietās atšķirīgi

Lai arī varētu šķist, ka dienas garuma maiņas ir novērojamas visā pasaulē, tomēr tā nav. Josla ap Zemes ekvatoru saņem gandrīz vienādu saules daudzumu visa gada laikā. Līdz ar to šajā teritorijā dienas garums īpaši nemainās. Nemainās arī gadalaiki, jo visu gadu ir silts.