Grāmatnīcu un bibliotēku plauktos vari atrast neskaitāmi daudzus pasaulslavenus literāros darbus, kas ir uzskatāmi par klasiku, piemēram, brāļu Grimmu pasakas, Viljama Šekspīra lugas vai Hansa Kristiana Andersena darbi. Arī latviešu autoru darbi ir ieguvuši klasikas statusu, piemēram, “Lāčplēsis” vai “Mērnieku laiki”. Bet kas šajās grāmatās ir tāds, kas tās padara par klasiku?

Stāsts kā nevienam citam

Par literatūras klasiku uzskata tādus darbus, kas ir saglabājuši nemainīgu vērtību pat pēc vairākiem gadu desmitiem vai pat simtiem. Uzskatāms piemērs ir Šekspīra luga “Romeo un Džuljeta”, kuru lasītāji pazīst jau kopš 16. gadsimta, bet to vēl joprojām daudz lasa, ataino filmās un izrādēs. Klasiskās literatūras darbi ir kļuvuši par paliekošu pasaules vai kādas tautas kultūras daļu arī mūsdienās. Tiem raksturīga satura izcilība un neatkārtojamība. Šajās grāmatās atspoguļotais stāsts nebūs līdzīgs kādas citas grāmatas stāstam, tās tēli būs unikāli un citur neaprakstīti. Nereti klasiskā literatūra iedvesmo nākamās paaudzes radīt ar vien jaunus darbus, un šī iemesla dēļ citās grāmatās varam sastapt līdzīgus tēlus, vietas vai notikumus klasikas grāmatās aprakstītajiem. Piemēram, daudzās jaunākajās grāmatās varam lasīt par vampīru piedzīvojumiem – šis tēls ir aizgūts no Džona Viljama Polidori 1819. gada romāna “Vampīrs” un Brema Stokera 1897. gada romāna “Grāfs Drakula”.

Vai mūsdienu grāmatas būs klasika?

Arī mūsdienu autori ir radījuši neatkārtojamus darbus, kurus būs interesanti lasīt arī nākamajām paaudzēm. Piemēram, pagaidām grāmatas par Hariju Poteru nav uzskatāmas par klasiku, taču tajās aprakstītie notikumi, tēli un norises vieta ir unikāli un neatkārtojami. Turklāt pusaudžu burvja piedzīvojumi tulkoti daudzās valodās visā pasaulē un ir iedvesmojuši iestudēt teātra izrādes, uzņemt kinofilmas un pat veidot datorspēles. Tas liecina, ka, iespējams, šīs grāmatas kādu dienu atradīsies klasiskās literatūras plauktos. Arī grāmatu triloģija “Bada spēles” ir neatkārtojama ar unikāliem tēliem un notikumiem. Taču, lai šos mūsdienu bestsellerus patiešām ierindotu klasiskās literatūras sarakstā, ir jāpaiet gadiem, lai noskaidrotu, vai tie laika gaitā nebūs zaudējuši vērtību un liksies interesanti jauniešiem pēc 50 vai 100 gadiem.