Putnu vairošanās, dējot olas, ir mantojums no to senčiem – aizvēsturiskajiem rāpuļiem. Parasti putni dēj tik daudz olu, cik mazuļus ir iespējams sekmīgi izaudzināt. Olu forma un krāsojums ir atkarīgs no vides apstākļiem, kādos konkrētā putnu suga ligzdo. Olu krāsai jābūt tādai, lai plēsējiem tās būtu grūtāk pamanāmas. Arī olu izmērs ir ļoti atšķirīgs, piemēram, strausa ola ir aptuveni 2000 reizes lielāka par kolibri olu.

Kā ola veidojas?

Mātītēm ir tikai viena funkcionējoša olnīca (kreisā), kas vairošanās sezonā ievērojami palielinās. Viņas var dēt arī neapaugļotas olas – tās cilvēki izmanto pārtikā. Bet, ja ola ir apaugļota, – sākas embrija (dīgļa) attīstība. No brīža, kad olšūna nokļuvusi olvadā, neatkrīgi no tā, vai tā ir apaugļota vai ne, līdz dēšanai pilnīgi gatavai olai atkarībā no sugas paiet no dažām stundām līdz dažām dienām. Olas čaumala sāk veidoties olvadā, kur tā bagātinās ar kalciju. Sākotnēji olas čaumala ir mīksta, bet, saskaroties ar gaisu, tā sacietē.

Olšūnas atrodas folikulās un ir izkārtotas gluži kā ogas vīnogas ķekarā. Kad olšūna ir apaugļota, tā pa olvadu virzās lejup uz kloāku. Pirms izdēšanas tai veidojas olas zemčaumalas apvalki. Iedarbojoties olvada sienu dziedzeriem, izveidojas čaumala un tā iegūst krāsu. Ola tiek izdēta apmēram pēc 24 stundām (vistām).

Dējums

Olu daudzums, kas tiek izdēts un izperēts vienā reizē, sauc par dējumu. Vienas sezonas laikā daudziem putniem, piemēram, zvirbuļiem var būt vairāki dējumi. Ja no ligzdas kādas olas tiek izņemtas, putns tās spēj piedēt pats klāt.

Dzīve olā

Olā atrodas olas dzeltenums, kam vienā pusē ir piestiprinājies embrijs (dīglis). Olas dzeltenums atrodas olbaltuma vidū, kur to notur divas olbaltuma saites. Tā embrijs (dīglis) ir pasargāts no ārējās vides ietekmes.

Embrijam (dīglim) attīstoties un uzņemot barības vielas, vielmaiņas galaprodukti uzkrājas dīgļa urīnpūslī jeb alantojā. Vairums putnu orgānu sāk veidoties olas inkubācijas pirmajās stundās. Knābis un zvīņas uz kājām sāk sacietēt putnēna attīstības pašās beigās, kad tas jau ir izaudzis gandrīz olas izmērā. Šajā brīdī putnēns olā sāk grozīties un ieņemt tādu pozu, kas atvieglo olas čaumalas pārplēšanu.

Olas čaumalu veido biezs kalcija karbonāta (kalcīta) slānis. Tajā ir ļoti smalkas poras, kas nodrošina putnēnu ar skābekli. Divi pusnecaurlaidīgi zemčaulas apvalki aizsargā pret baktēriju nokļūšanu olā.

Brīdī, kad putnēns ir gatavs izšķilties, tas jau pilnībā aizņem visu olas tilpumu. Tas ir saliecies ar pret krūtīm salocītām kājām. Šāda poza ļauj tam uzlauzt olas čaumalu, nepatērējot daudz enerģijas. Knābja galā putnēniem parasti ir arī neliels paugurs, ko sauc par olaszobu. Ar tā palīdzību ir vieglāk pārplēst olas čaumalu.

Vai zināji?

  • Olu forma veidojas olvadu sieniņu spiediena ietekmē. Olas resnais gals vienmēr parādās pirmais.
  • Krāsa un raibumi palīdz atpazīt vecākiem savas olas.
  • 8% no olas svara veido olas čaumala
  • Nav novērots, ka putna ķermeņa lielums būtu saistīts ar olas izmēru.
  • Kivi ola sver 500 g, bet vistas ola – 60 g.