Spalvas atšķir putnus no visiem citiem dzīvniekiem. Tās putnus padara ne tikai pārsteidzoši daudzkrāsainus, bet nodrošina to spēju lidot. Apspalvojums aizsargā lidoņus no samirkšanas, kā arī pasargā no aukstuma un pārmērīga karstuma. Turklāt spalvu tērps palīdz nomaskēties un izvairīties no briesmām. Taču skaistās spalvas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc izsenis cilvēki putnus ir ķēruši, medījuši un centušies pieradināt. No putnu spalvu tērpa ir tiešā mērā atkarīgas to vairošanās sekmes.

Uzbūve

Putna spalvas sastāv no divām daļām – spalvas stumbra un buras. Spalvas stumbra galveno daļu, pie kuras piestiprināta bura, dēvē par serdi, bet to daļu, ar kuru spalva piestiprinās putna ādai – par spalvas kātu. Kustības nodrošina spalvas kātam piegulošie muskuļi. Spalvas bura sastāv no pirmās pakāpes zariem, no kuriem atiet sīkāki otrās pakāpes zari, kas savstarpēji saistīti ar sīkiem āķīšiem. Tiem saķeroties, spalva iegūst formu, kļūst izturīgāka un arī labāk pasargā putnu no samirkšanas.

Spalvas nodilst, tāpēc notiek periodiska to maiņa. Ādā izveidojoties jaunās spalvas aizmetnim (papillai), pa šo atveri jaunā spalva saņem augšanai nepieciešamās barības vielas. Kad izveidojies spalvas kāts, tad barības vielas putns saņem no tā. Spalvas kāta pamatnē atrodas nervu šūnu gali, kas reaģē uz spalvu kustībām. Tas ļauj sajust putniem izmaiņas apkārtējā vidē. Spalvas pašā apakšējā daļā zari ir tievāki un pūkaināki, bez āķīšiem. Daļai putnu no spalvas stumbra atiet papildstumbrs. Zari ir tievi, taisni, spalvas stumbram perpendikulāri pavedieni.

Spalvu veidi

Ir trīs galvenie spalvu veidi, kas atšķiras pēc to novietojuma uz putna ķermeņa. Vistuvāk ādai ir dūnspalvas, kas veido apspalvojuma izolējošo apakšslāni. Virs tām ir kontūrspalvas, kuras iedala lidspalvās (spārnu spalvas) un stūrspalvās (astes spalvas).

Dūnspalvas ir vieglas un zīdainas, pasargā putnu no augstuma. Tām ir īss spalvas kāts (vai tā nav vispār), no kura atiet gari zari, kuru sīkajiem sānu zariņiem atšķirībā no citām spalvām nav āķīšu. Dūnspalvas veido pirmo apspalvojumu, ko putnēni iegūst pēc izšķilšanās no olas.

Kontūrspalvas dēvē arī par segspalvām. Tās ir īsas, noapaļotas, daudz izturīgākas par dūnspalvām. Kontūrspalvas klāj putna ķermeni, spārnus, veido asti un lidojot piešķir putnam tā raksturīgo formu.

Sarspalvas veido tievs, elastīgs spalvas stumbrs, kam pamatnē reizēm ir tikai daži nelieli sānu zari. Šīs spalvas pilda taustes funkciju un parasti atrodas mutes stūros ap knābi. Tās galvenokārt raksturīgas kukaiņēdājiem putniem, kuri medījumu ķer lidojumā. Savukārt pavedienspalvas var pildīt gan taustes, gan tikai dekoratīvu funkciju. Parasti tās atrodas starp kontūrspalvām.

Pūkspalvas un dūnspalvas vai nu vienmērīgi klāj visu ķermeni (zosveidīgajiem, pelikānveidīgajiem), vai izvietotas tikai apterijos (gārņiem, pūcēm, daudziem zvirbuļveidīgajiem). Tās nepārtraukti aug un galos regulāri aplūst, veidojot nelielas, vaskainas zvīņas. Tādējādi putns iegūst papildu aizsardzību pret samirkšanu.

Pteriliji un apteriji

Raugoties uz putnu, varētu šķist, ka spalvas vienmērīgi klāj visu ķermeni. Taču patiesībā spalvas aug tikai noteiktos ādas laukumos, ko dēvē par pterilijiem. Tajos atrodas papillas, no kurām izaug jaunas spalvas. Apkārt pterilijiem ir ādas laukumi, kuros spalvas neaug. Tos sauc par apterijiem. Tikai nelidojošiem putniem (strausiem, pingvīniem) spalvas vienmērīgi klāj visu ādas virsmu. Šis pielāgojums palīdz pingvīniem izdzīvot lielā karstumā.

Spalvu tīrīšana

Putni regulāri ar knābi tīra un sakārto spalvas, tā atbrīvojot no parazītiem. Lai pasargātu spalvas no samirkšanas, tās tiek ietaukotas. Ietaukošanai putni izmanto virsastes dziedzera sekrētu, ko vienmērīgi iezieš spalvās. Spalvu uzturēšana labā stāvoklī ir svarīgs izdzīvošanas priekšnoteikums.

Daži putni, piemēram, tanagras, ķer skudras, knābī tās sasmalcina un ar šo sasmalcināto masu ierīvē spalvas. Tiek uzskatīts, ka skudrās esošā skudrskābe darbojas kā spalvgraužu atbaidītāja. Fazāni, irbes, strausi, baloži un zvirbuļi par sava spalvas tērpa tīrību rūpējas, regulāri peroties pa smiltīm.

Kas ir keratīns?

Keratīns ir viens no proteīniem, un arī putniem, tāpat kā citiem mugurkaulniekiem, tas ir ādas ārējā slāņa sastāvā. Spalvās, matos un nagos keratīns ir galvenā tos veidojošā sastāvdaļa. Keratīns piešķir cietību, un tā palīdz, piemēram, āķīšiem spalvas burā stingri turēties kopā. Tādējādi, putnam lidojot, neskatoties uz lielo gaisa spiedienu, spalvas saglabā nemainīgu formu.