Skices tapšana sākas ar papīru un zīmuli. Un, protams, – ideju! No vienas puses, arhitekts zīmē to, ko vēlas pasūtītājs. Taču, no otras puses, arhitektam pašam jāizdomā, kā visas vēlmes varētu īstenot dzīvē.

Ķēpas un švīkājumi

Lai rastu ideju zīmējumam jeb skicei, arhitekts skatās piemērus no fotogrāfijām internetā un žurnālos, liek lietā savu pieredzi un zināšanas, kā arī ievēro pasūtītāja vēlmes. Ja tiek projektēta māja, tad sākumā uz dažām lapām tiek uzzīmēti stāvu plāni un trīsdimensiju skati, kas rada telpisku izjūtu kā fotogrāfijā. Pirmās skices aizņem vidēji 5–10 lapas. Te gan jāpiebilst, ka pašā sākumā, domājot un pārdomājot, ko un kā labāk
darīt, sašvīkāts tiek daudz vairāk lapu. Līdzīgi kā skolā, zīmēšanas stundā – tev taču arī viss vienmēr nesanāk ar pirmo reizi, vai ne?

Iztiek bez lineāla

Izstrādes procesā arhitektam vieglāk domāt ar zīmuli rokās un papīru uz galda. Skice tiek zīmēta ar brīvu roku. Lai gan ēku sienas visbiežāk ir taisnas, arhitekti lineālu palīgā neņem. Kāpēc tā? Izrādās, ka šie profesionāļi zīmēšanā ir tik ļoti uztrenējušies, ka taisnas līnijas prot uzvilkt arī bez palīglīdzekļiem. Laika ziņā šis pirmais posms, kad skicē uz papīra, var aizņemt no divām nedēļām līdz pat diviem mēnešiem, atkarībā no ēkas lieluma un sarežģītības.

Visu datorā

Nākamā skiču stadija ir 3D modeļa radīšana datorā. Tas ir pamats būvprojektam. Diez vai mūsdienās vēl ir atrodams kāds arhitekts, kurš skices nezīmētu arī datorā. Tā nav izprieca, bet gan nepieciešamība. Dators ļauj ievērojami ietaupīt laiku, turklāt ir iespējams visu uzzīmēt daudz precīzāk. Pašas sīkākās detaļas uz papīra visbiežāk nemaz nezīmē, lai lieki netērētu laiku. Pēdējais posms ir būvprojekta izstrāde, kad arhitektam un ainavu arhitektam palīgā nāk arī būvkonstrukciju un inženiertīklu inženieri, lai taptu skaista ēka.