Tu jau droši vien zini, kā veidojas mākoņi. Saules siltums liek ūdeņiem no jūru, okeānu un citu ūdenstilpju virsmas iztvaikot gaisā, veidojot ūdens
tvaikus. Tie ceļas augšup, atdziest un kondensējas jeb pārvēršas par sīkiem ūdens pilieniem, kas tad veido mākoņus. Bet patiešām neparasti, kāpēc ūdens turas gaisā?

Peld pa gaisu

Tātad mākoņi ir mazu ūdens pilienu vai, ja ir auksts, ledus kristāliņu sakopojums. Mākoņi, kurus tu redzi, satur pilienus vai kristālus, kas ir ļoti mazi, un siltais gaiss, ceļoties augšup, neļauj sīkajiem pilieniem krist lejā. Katra objekta, arī pilieniņa, krišanas ātrums ir atkarīgs no tā masas
un virsmas laukuma. Mazos pilieniņus var salīdzināt ar balonu, kura virsmas laukums ir liels, bet masa maza, tāpēc balonu var pacelt pat neliela vēja brāzma. Gravitācijas spēks, kas darbojas uz ūdens pilieniem mākonī, ir tik niecīgs, ka augšupejošās gaisa masas tos notur debesīs.

Kad sāk līt

Ūdens tvaikam ceļoties augšup, ūdens molekulas aplīp ap mikroskopiskām daļiņām, piemēram, putekļiem vai sāls kristāliem, kuri ar okeāna viļņiem nokļuvuši gaisā. Tā veidojas mikroskopiski ūdens pilieniņi, taču, lai izveidotos vidēja lieluma lietus lāse, nepieciešams miljons šādu pilienu. Mazie pilieni, saduroties viens ar otru, salīp un veido lielākus pilienus, līdz izveidojas lietus lāse. Atmosfēras gaisa plūsmas vairs nespēj to noturēt, gravitācijas spēki ņem virsroku, un no debesīm sāk krist pilieni, ko pazīstam kā lietu.