Skatoties ar neapbruņotu aci, var ieraudzīt ne pārāk spožu zvaigznīti Mazā Lāča zvaigznāja astes galā. Tā ir Polārzvaigzne, kas atrodas ļoti tuvu debesu
ziemeļpolam un redzama visu gadu, ja vien ir skaidras debesis. Ja tu skaties uz Polārzvaigzni, tu esi pagriezies pret ziemeļiem, aiz muguras ir dienvidi, pa kreisi – rietumi, bet pa labi – austrumi.

Kā sameklēt Polārzvaigzni?

Atrodi Lielos Greizos Ratus un no kausiņa apakšas uz augšu caur abām malas zvaigznēm velc līniju, atliekot uz tās piecus attālumus, kādi atdala abas malējās kausiņa zvaigznes. Tā nokļūsi līdz Polārzvaigznei.

Trīs saullēkti

Pietiekami tuvu pielidojot, tu redzētu Polārzvaigzni ne vairs kā niecīgu gaismas punktiņu, bet kā trīs apaļus, spožus objektus jeb “saules”. Ja šajā sistēmā atrodas apdzīvojama planēta, tās iedzīvotāji var priecāties par trim saullēktiem un saulrietiem katru dienu. Iespējams, tur nekad nav tumšs. Lai
gan jāsaka, ka triju zvaigžņu sistēmā planētām izveidoties ir ļoti grūti, zvaigžņu gravitācija nemitīgi pārvieto izejmateriālus – gāzi un putekļus, neļaujot tiem salipt un pārtapt planētās.

Trīszvaigžņu sistēma

Ja tu šovakar izietu ārā un palūkotos uz Polārzvaigzni, tu to redzētu tādu,
kāda tā bija pirms aptuveni 430 gadiem. Tik daudz gaismas gadu attālumā
tā atrodas. Iztēlē vari iesēsties kosmosa kuģī, kas zibenīgi nogādātu tevi
pie Polārzvaigznes. Skatam pavērtos nevis viena, bet veselas trīs zvaigznes.
Tieši tā – Polārzvaigzne īstenībā ir triju zvaigžņu sistēma. Polaris Aa ir dzeltenā milzu zvaigzne, kuras masa sešas reizes pārsniedz Saules masu.
Tā ir aptuveni 2500 reižu spožāka nekā mūsu Saule. Nieka 3 miljardu
kilometru attālumā no Polaris Aa riņķo Polaris Ab. Trešā sistēmas zvaigzne
Polaris B atrodas aptuveni 400 miljardu kilometru attālumā no dzeltenā
milža. Gan Polaris Ab, gan Polaris B ir dzeltenbaltie punduri.