Senāk pārvietošanos ierobežoja transportlīdzekļu trūkums. Riteņa izgudrošana ļāva civilizācijai doties uz priekšu – nu miljoniem cilvēku visā pasaulē var traukties pa lieliem un maziem ceļiem. Sākot no kuģošanas pa jūrām un beidzot ar traukšanos debesīs, jauni transporta veidi mūs ir veduši arvien tālāk un ātrāk.

Ritenis liek pasaulei griezties

Iztēlojies dzīvi bez riteņiem! Nekādu automašīnu un velosipēdu, neviena zobrata vai pārnesuma, kas ir dažādos mehānismos. Ja iedomājamies, cik daudzos un dažādos veidos ritenis tiek izmantots, tas varētu būt viens no svarīgākajiem izgudrojumiem cilvēces vēsturē.

Tomēr, pirms tika izgudrots ritenis, lai pārvietotu kaut ko milzīgu un smagu, vajadzēja baļķus un daudz cilvēku. Baļķi bija jānoliek uz zemes, uz tiem jāuzceļ priekšmets un jālūdz draugu palīdzība, lai to veltu uz priekšu. Cilvēki vai dzīvnieki aiz virvēm vilka priekšmetu pāri baļķiem, bet citi no aizmugures to stūma. Priekšmetam kustoties, pēdējo baļķi vajadzēja nemitīgi pārnest uz priekšu. Varēja arī visu ielikt kamanās un vilkt. Jebkurā gadījumā tas bija lēni un nogurdinoši.

Lai atvieglotu ikdienu

Vērojot baļķu vēlējus darbībā, kādam ienāca prātā doma, ka daudz vieglāk būtu to darīt ar riteņiem, kas piestiprināti pie asīm. Pirmie mums zināmie riteņi tika radīti aptuveni pirms 5000 gadiem Mezopotāmijā (mūsdienu Irākas teritorijā) un Slovēnijā. Tie tika piestiprināti pie vienkāršiem ratiem, ko vilka dzīvnieki, bet cilvēki tikmēr atpūtās. Akmens riteņus (dzirnakmeņus) izmantoja graudu malšanai. Cilvēkam vajadzēja daudz mazāk enerģijas un spēka, lai grieztu asi, nevis riteni. Tie bija par smagu, lai izmantotu transportlīdzekļiem.

Riteņu izgudrošana ļāva cilvēkiem ceļot un tirgoties daudz vieglāk nekā senāk. Pēc pāris gadu tūkstošiem, pateicoties dzinēja izgudrošanai, riteņi sāka griezties ātrāk un veda tālāk. Riteņi ir dzinējspēks, kas darbina neskaitāmus noderīgus mehānismus. Riteni izmantoja zobratu un pārnesumu izmantošanai mehānismos, lai palielinātu to jaudu. Pirmo reizi tos izmantoja Senajā Grieķijā. Ūdensratus izgudroja Senajā Grieķijā, un tos izmantoja, lai apūdeņotu laukus un maltu graudus. Ratiņu izgudroja, lai no augu valsts materiāliem vai vilnas savērptu pavedienu. To, visticamāk, izgudroja 11. gadsimtā Indijā. Riteņus dažādās mašīnās pa īstam sāka izmantot 18. gadsimta sākumā. Vispirms tās darbināja ar tvaika dzinēju, pēc tam ar iekšdedzes dzinēju.

Ātrais burukuģis – karavela

Burukuģis pastāv jau tūkstošiem gadu, taču 15. gadsimtā radītās karavelas bija pirmās īstās jūru pavēlnieces. Tās bija vieglas un ātras, ar trīsstūrveida burām, kas piestiprinātas pie slīpas rājas galiem. Šāda konstrukcija padarīja karavelas vieglāk manevrējamas nekā senāk izmantotos kuģus. Ar karavelām varēja burāt lielos attālumos, tas pavēra jaunas iespējas bezbailīgiem ceļotājiem un jaunu zemju atklājējiem. Karavela, izmantojot vēja spēku, ātri traucās pa viļņiem. Trīsstūra veida buras ļāva kuģim zigzagā kuģot pret vēju. Karavelas nebija kravas kuģi, tāpēc kravai nebija vietas.

Par karavelas izgudrotāju tiek uzskatīts Portugāles princis Enrike, kurš zināms kā Enrike Jūrasbraucējs. Karavelas izgudroja Kristofa Kolumba laikā, 1942. gadā viņš ar tām šķērsoja Atlantijas okeānu un sasniedza Karību jūru. Nedaudz vēlāk eiropiešu jūrasbraucēji kolonizēja Ameriku, Indiju un Āfriku un atklāja jaunus tirdzniecības ceļus, mainot daudzu vietējo iedzīvotāju dzīvi.

Navigācijas izgudrošana

Pasaulē senākajai atrastajai kartei ir 12 000 gadu. Pavisam vienkāršas kartes, kurās attēlots debesjums un ģeogrāfiskie objekti, pirms tūkstošiem gadu tika iegravētas alu sienās. Pamazām kartes kļuva detalizētākas un vieglāk lietojamas. Sengrieķu astronoms un ģeogrāfs Ptolemajs, kas 2. gadsimtā dzīvoja Ēģiptē, zīmēja kartes, kurās ar līnijām tika attēlots ģeogrāfiskais garums un platums. Kad viņa kartes 15. gadsimtā atrada eiropieši, Ptolemaja metode mainīja tā laika kartogrāfiju. Kartes kļuva daudz precīzākas. Tika atklātas jaunas zemes, sāka veidoties tagad zināmā pasaules karte.

Mūsdienās kosmosā darbojas satelītu tīkls, kas ļauj noteikt savu atrašanos gandrīz jebkurā Zemes vietā. Uztvērējs salīdzina vismaz četru satelītu signāla laiku. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu, uztvērējs aprēķina attālumu līdz katram satelītam. Lai droši kuģotu pasaules okeānos, vairākums jūrnieku paļaujas uz satelītiem. Arī automašīnās un mobilajos telefonos ir satelītuztvērējs.

Tik senais kompass

Kompasu ķīnieši izmantoja jau Ciņu dinastijas laikā (221.–206. g. p.m.ē.), lai ēkas pareizi orientētu attiecībā pret debespusēm, jo tas nodrošināja veiksmi. Karotes formas adata bija veidota no magnetīta – dabiski magnetizēta minerāla, kas vienmēr pagriežas ziemeļu magnētiskā pola virzienā. Ap 11. gadsimtu kompasu sāka izmantot navigācijā.