Vaļi ir ne tikai lielākie mūsdienu dzīvnieki, bet, cik zināms, arī smagākie, kādi jebkad dzīvojuši. Lielākais no tiem ir zilais valis, kas sasniedz 30 metru garumu un sver vairāk nekā 170 tonnu. Ja šādu milzeni noliktu basketbola laukumā, tas aizņemtu visu zāli no viena groza līdz otram. Lai gan lielākie dinozauri varēja izaugt vēl garāki, tie ne tuvu nebija tik smagi kā mūsdienu vaļi.

Ūdenī viegli būt lielam

Dzīvniekiem, kuri dzīvo ūdenī, ir vairākas priekšrocības lielu izmēru sasniegšanai salīdzinājumā ar tiem, kuri mīt uz sauszemes. Ja zilā vaļa lieluma dzīvnieks dzīvotu uz sauszemes, tam būtu vajadzīgas neiedomājami spēcīgas kājas, lai noturētu stāvus milzīgo ķermeni. Visticamāk, tas būtu arī lēns un neveikls, un tam būtu ārkārtīgi grūti iegūt pietiekami daudz barības, lai varētu uzturēt dzīvību. Turpretī ūdenī šīs problēmas ir atrisināmas. Valim tur nav nekādu īpašu šķēršļu, kas traucētu pārvietoties, un tas ik dienas var iegūt tonnām pārtikas, filtrējot okeāna
ūdeni un aprijot tajā mītošos sīkdzīvniekus.

Vaļu kļūst vairāk

Vaļu lielais izmērs tos vēsturiski ir padarījis par iecienītu medību objektu, tāpēc daudzas to sugas nonāca tuvu izmiršanai. Nu jau vairāk nekā 30 gadu vaļu medības visā pasaulē ir aizliegtas. Zilo vaļu skaits pakāpeniski pieaug, un tagad ir apmēram 10 000–25 000 šo dzīvnieku. Tas gan vēl joprojām ir daudz mazāk nekā 20. gadsimta sākumā, kad vaļu mednieku ieroči kļuva tik jaudīgi, ka spēja nogalināt pasaules lielākos dzīvniekus.

Valim jāēd daudz

Zinātnieki domā, ka vaļi ir kļuvuši tik milzīgi divu iemeslu dēļ – liels izmērs palīdz pasargāties no ienaidniekiem un saglabāt siltumu aukstajās jūrās un okeānos. Daudzu miljonu gadu gaitā lielākajiem vaļiem bija labākas izredzes izdzīvot, radīt pēcnācējus un nodot savus gēnus tālāk, līdz ar to šie dzīvnieki pakāpeniski kļuva tik milzīgi kā mūsdienās. Izaugt vēl lielākiem
tiem neļauj barības ieguves jautājums, jo lielākam ķermenim vajag arī vairāk apēst, un tas vaļiem nav pa spēkam.