Par galda tenisa rašanos pastāv vairākas versijas. Vieni uzskata, ka to 19. gs. otrajā pusē uz Eiropu no Ķīnas vai Indijas atveduši britu tirgotāji vai karavīri. Citi savukārt domā, ka šis sporta veids radies Anglijā, Dienvidāfrikā vai pat Jaunanglijā (ASV). Tomēr droši zināms vien tas, ka pirmais galda tenisa komplekts, kurā ietilpa gumijas bumbiņa, tika pārdots Londonā 19. gs. astoņdesmitajos gados.

Piesaista bumbiņas skaņa
Sākumā par galda tenisu bija maza interese, un tikaigs. beigās, kad anglis Džeimss Gibss izgudroja celuloīda bumbiņu, šis sporta veids sāka ļaudīm iepatikties. Šķiet, galda tenisa pievilcība slēpjas bumbiņas radītajā skaņā un ritmā. Ne velti šo sportu mēdz saukt arī par pingpongu, atveidojot skaņu,
kas rodas, atsitoties bumbiņai pret galdu. 1902. gadā cits anglis izgudroja vēl vienu galda tenisa uzlabojumu — raketes, kuru finiera lāpstiņas pārklātas ar gumiju.
Sākumā galda teniss bija elitāra izklaide, to spēlēja tikai angļu klubos. Kā sporta veids tas ļoti ātri attīstījās pēc Pirmā pasaules kara. Tā, piemēram, 19. gadā Vācijā jau bija 38 galda tenisa klubi.

Latvijā ienāk 20. gados
Galda tenisu Latvijā sāka spēlēt 20. gs. divdesmito gadu beigās. Tas bija ļoti populārs skolēnu vidū — vairāk gan kā izklaide, nevis sporta veids. Tomēr latviešiem jau pirmsākumos bija arī labi sportisti. Piemēram, 1930. gadā pasaules meistarsacīkstēs Prāgā Latvijas komanda ieguva 4. vietu. Galda tenisu Latvijā aktīvi spēlē arī šodien.