Vissenākās liecības par popkornu atklātas Ņūmeksikā (ASV), vietā, ko dēvē par Sikspārņu alu. Tur 1948. gadā atrastas 5600 gadu vecas ceptas kukurūzas atliekas.

Ēd un greznojas
Jau ilgi pirms tam, kad Kolumbs 1492. gadā atklāja Ameriku, popkorns bija plaši pazīstams vietējo indiāņu vidū — to izmantoja gan pārtikai, gan izgreznojumiem. Ar tiem izdaiļoja frizūras, veidoja krelles, kā arī greznoja dievu statujas. Popkorns Amerikas kolonistiem kļuva zināms 1620. gadā, kad kāds indiāņu virsaitis uzdāvināja iebraucējiem briežādas maisu, pilnu ar popkornu. Spāņu un portugāļu iekarotāju sievas ātri vien atklāja, ko ar uzpūstajām kukurūzas graudiem darīt — servēja tās brokastīs ar cukuru vai krējumu.

Vienīgais ēdiens krīzes laikā
1885. gadā Čārlzs Kretors izgudroja popkorna mašīnu. Kretora mašīna darbojās ar tvaiku un cepa kukurūzas graudus eļļā. Lielās depresijas laikā Amerikā popkorna paka daudziem bija vienīgais ēdiens, ko viņi varēja atļauties. Tāpēc arī popkorna tirgotāju bizness plauka un zēla.
Starp citu, 1945. gadā Persijs Spensers atklāja, ka popkorna graudi labi sprāgst arī mikroviļņu iedarbībā — tā tika izgudrota mikroviļņu krāsns.