Viens no visu laiku pazīstamākajiem burvju māksliniekiem un galvu reibinošu triku meistariem ir Harijs Hudini (1874 – 1926). Viņš bija slavens ar spēju atbrīvoties no rokudzelžiem, izlauzties no aiznaglotām kastēm un cietumu kamerām. Noskaidrosim, vai viņa triki bija īsti vai tikai veikls acu apmāns!

Rokudzelžu Hudini

Hudini bija slavens ar spēju atvērt jebkādus rokudzelžus. Viņš lūdza skatītājiem uz izrādēm atnest savus rokudzelžus, to darīja pat policisti. Hudini pētīja visdažādākās slēdzenes jau no mazotnes un perfekti pārzināja to mehānismus. Dažreiz, lai tiktu vaļā no rokudzelžiem, viņam pietika tikai spēcīgi uzsist noteiktā leņķī. Citreiz nācās izmantot auklu, lai izvilktu skrūvi, kas satur slēdzenes mehānismu. Sarežģītākiem rokudzelžiem viņš plaukstā vai drēbju piedurknē mēdza noslēpt atslēgu. Ja rokudzelžus atnesa skatītāji, Hudini palūdza, vai var tos un atslēgu izpētīt. Tad viņš nemanāmi atslēgu iedeva asistentei, kura ātri devās uz ģērbtuvēm. Tur no milzīgās Hudini atslēgu kolekcijas viņa paņēma vislīdzīgāko. Rokudzelžu īpašniekam
Hudini atdeva viltus atslēgu un trikam paturēja oriģinālu.

Ieslodzīts piena kannā

Viens no populārākajiem Hudini trikiem bija ieslēgšana piena kannā, kas pilna ar ūdeni. Pirms iekāpšanas Hudini lūdza skatītājiem aizturēt elpu kopā ar viņu. Tad viņš ienira ūdenī un kannai uzlika vāku. Vāks tika aizslēgts, un pāri skatuvei nokrita aizkars. Kanna bija izveidota tā, ka tās augšējo daļu no iekšpuses varēja pacelt. Pie vāka pieslēgtās atslēgas palika neskartas. Hudini bija jāaiztur elpa, kamēr visas atslēgas aizslēdza, bet pēc aizkara aizvēršanas viņš varēja kāpt no kannas ārā. Kāda cita trika laikā Hudini saslēdza rokudzelžos, ielika kastē, aiznagloja tās vāku un iemeta upē. Mākslinieks atbrīvojās no rokudzelžiem, pirms kaste bija aiznaglota. Vienu no kastes sāniem Hudini varēja atvērt no iekšpuses. Šajā trikā grūtākais bija neuzpeldēt pārāk ātri, lai radītu lielāku spriedzi skatītājos.

Trako krekla triks

Burvju mākslinieks prata iegūt skatītāju uzmanību. Ceļojot viņš pilsētu laukumos mēdza uzvest īsus priekšnesumus par brīvu, lai vēlāk būtu drošs, ka visas biļetes uz izrādi izpārdos. Parasti tā bija atbrīvošanās no trako krekla, karājoties gaisā ar galvu uz leju. Trako krekla triks bija fiziski ļoti
grūts, un Hudini ilgi trenējās, lai spētu to paveikt dažu minūšu laikā. Pirms mākslinieku ietērpa kreklā, viņš dziļi ievilka elpu un satvēra krekla audumu. Kad viņš bija saslēgts, Hudini izlaida gaisu no plaušām un palaida
vaļā satverto audumu, tā kreklā iegūstot vairāk vietas. Tad sākās sarežģītākais – ar spēku viņam bija jādabū labā roka pāri galvai. Pēc tam viņš ar zobiem atvēra vaļā sprādzes un siksnas. Ja mēģinājumi cieta neveiksmi, viņš bija pat gatavs izsist no locītavas plecu, lai iegūtu papildus vietu un triku pabeigtu.

Nāvīgie sitieni

Hudini apgalvoja, ka spēj saņemt sitienus pa vēderu, nejūtot sāpes. Viņš izaicināja skatītājus iesist viņam, cik stipri vien iespējams. Pirms sitiena Hudini stingri sasprindzināja labi trenētos vēdera muskuļus, kas aizsargāja
no bīstamām traumām. Sitienus viņš, protams, juta, bet to neizrādīja. Diemžēl šis triks, iespējams, ir saistīts ar mākslinieka nāvi. Pirms kādas izrādes ģērbtuvē ienāca skatītājs, kurš gribēja pārbaudīt Hudini spēju saņemt sitienus. Triku meistars bija atlaidies dīvānā, spēcīgo sitienu negaidīja un nepaspēja sagatavoties. Hudini mira pēc nedēļas no vēdera
plēves iekaisuma, kas, visticamāk, sākās traumas dēļ.