Lielākā Saules sistēmas planēta ir Jupiters. Tas ir gāzu milzis, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Iepazīsti vareno planētu!

Jupiteram nav cietas virmas. Tas tādēļ, ka tam tāpat kā citām milzu planētām atmosfēra pakāpeniski pāriet planētas šķidrajā daļā. Jupitera mākoņainā atmosfēra ir aptuveni 1000 kilometru bieza. Mākoņi virpuļo virs iekšējās kārtas, kas ir šķidra un sastāv no ūdeņraža un hēlija.

Jupiters ir novērojams gandrīz visu gadu vakaros, naktī vai rīta pusē, izņemot dažus mēnešus, kad tas atrodas tuvu Saulei. Turklāt šo planētu iespējams saskatīt pat ar neapbruņotu aci. Bet, ja ņemsi talkā binokli vai tālskati, varēsi ieraudzīt arī Jupitera disku un četrus pavadoņus. Jupiteram raksturīgo oranžo krāsu rada ķīmisko vielu mākoņi tā atmosfērā.

Pašlaik ir zināmi 79 Jupitera pavadoņi. Četri spožākie un lielākie, kas novietojušies uz vienas taisnes, ir Kallisto, Jo, Eiropa un Ganimēds. To novietojums attiecībā pret planētu mainās no nakts uz nakti.

Lai gan izmēros iespaidīgs, Jupiters nemaz nav lēns. Tas griežas ātrāk nekā jebkura cita Saules sistēmas planēta – vienu apgriezienu ap savu asi Jupiters veic mazliet ātrāk nekā 10 stundās. Tas griežas tik ātri, ka ekvatora daļā izplešas un mākoņi savijas biezās joslās. Savukārt ap Sauli Jupiters apriņķo 12 Zemes gados.

Interesanti, ka katru gadu Jupiters tomēr pavisam nedaudz samazinās, jo to saspiež planētas gravitācija. Tā tiek radīta enerģija un tāpēc Jupiters izdala vairāk siltuma, nekā tas tiek iegūts no Saules.

Lielais Sarkanais plankums ir vētru apgabals uz Jupitera. Tas atrodas aptuveni 8 km virs apkārtējiem mākoņiem, un vēja ātrums tajā sasniedz 400 km/h. Lielais Sarkanais plankums ir iespaidīgs izmēros – teju tik pat liels kā visa Zeme. Zinātnieki gan novērojuši, ka tas samazinās, jo savulaik bijis pat trīsreiz lielāks par Zemi. Pirmoreiz to novēroja 1665. gadā.

Jupiters ir ceturtais spožākais dabīgais debesu objekts Zemes debesīs. Spožumā to pārspēj tikai Saule, Mēness un Venera. Temperatūra Jupitera atmosfēras augšējos slāņos ir aptuveni -145 grādi pēc Celsija, bet dziļākos slāņos spiediens un temperatūra pieaug. Kodola apvidū temperatūra varētu sasniegt pat 40 000 grādu.