Žigulis ir samērā sens auto, taču uz ceļiem to var manīt vēl mūsdienās. Pārsvarā ar tiem brauc opīši vai jaunā paaudze, kurai patīk vintāžas stils. Tomēr atrast žiguli, kurš būtu labi saglabājies, nav nemaz tik viegli, jo pēc pāris mēnešiem, aprīlī, tas svinēs 48. dzimšanas dienu. Jā, tieši tik sens ir šis auto!

Žiguļu kalni

Dzīvojot Padomju Savienībā, mūsu vecmammas un vectēvi gribēja iegādāties automobiļus, taču to bija ļoti maz. Ārzemju lietu tikpat kā nebija. Tāpēc PSRS vadība nolēma mašīnas ražot pati. Galvenais uzdevums bija masveidā ražot lētas, mazlitrāžas vieglās automašīnas. Un tā nu tālajā 1970. gadā no konveijera nobrauca pirmais žigulis ar indeksu VAZ-2101. Savu nosaukumu žigulis ieguva, pateicoties Žiguļu kalniem, kas tāpat kā rūpnīca atradās Volgas upes krastā. To mēdza dēvēt gan par “kapeiku”, gan “pervalku”, gan vienkārši par žiguli. Bija paredzēts, ka tas būs īsts padomju tautas auto – izturīgs un par pieejamu cenu.

Modernāki auto

Vēlāk ražoja arī citus modeļus – 1972. gadā sāka uzlabota modeļa VAZ-2103 ražošanu. Tas bijas jaudīgāks, divu lukturu vietā jau bija četri, bet salons ar kvalitatīvāku apdari. Vadības panelī bija pat tahometrs jeb apgriezienu skaitītājs un pulkstenis. Vēl pēc 7 gadiem klāstu papildināja jaunais modelis VAZ-2105, kas daudz neatšķīrās no pirmā modeļa, taču tam bija modīgāks virsbūves dizains: asākas šķautnes, taisnstūra formas lukturi.

Jauna ēra ar ņivu

Savukārt 1977. gadā ar “VAZ-2121 Ņiva” ražošanu sākās jauna ēra pasaules autobūvē – ņiva bija pirmais paaugstinātas caurgājamības pilnpiedziņas auto, kas varēja braukt pa bezceļiem. Auto guva panākumus starptautiskā līmenī un tiek ražots joprojām. Arī modeļus VAZ-2105 un VAZ-2107 mūsdienās vēl ražo. Kopumā PRSR rūpnīcā tika ražoti 7 dažādi VAZ modeļi. Žiguļu kults beidzās tikai 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad Padomju Savienībā sāka ievest lietotus ārzemju automobiļus.