Reti kurš būtu gatavs katru dienu skaitīt noietos soļus. Tas noteikti būtu grūti un tikai sajauktu galvu. Par laimi, dzīvojam tādā tehnoloģiju laikmetā, kad pat mūsu telefoni spēj uzskaitīt dienā noietos soļus, iztērētās kalorijas, sasniegtās kāpņu virsotnes un citus parametrus.

Uzskaita tavas kustības

Ierīce, kas uzskaita noieto, ir soļu skaitītājs – tas ir pieejams gan atsevišķās, rokas pulkstenim līdzīgās ierīcēs, gan arī viedtālruņos un viedpulksteņos. Dažas no šīm maziņajām ierīcēm spēj uzskaitīt, cik soļu, trepju pakāpienu dienā pieveic, cik ilgi laiku pavadi kustoties un cik ilgi guli. Dažas ierīces vai viedtālruņu lietotnes mēdz uzskaitīt pat iztērētās kalorijas un ūdens daudzumu ķermenī. Lai elektroniskais “trenerītis” spētu fiksēt visas kustības, tajā iebūvēti vairāki sensori. Tie uzskaita katrs savus datus, sakombinē kopā un pēc dažādiem matemātiskiem algoritmiem un formulām izskaitļo kustību daudzumu. Galvenie mērītāji, kas ir iestrādāti soļu skaitītājā, ir žiroskops, altimetrs un akselerometrs, bet telefonos iebūvētajiem sensoriem palīgā nāk arī GPS sistēma, kas nosaka atrašanās vietu.

Automātiskā pulksteņa atvase

Pirmais soļu skaitītājs tika izgudrots Šveicē 1780. gadā – tas mērīja noieto attālumu un skaitīja soļus. Šī ierīce līdzinājās pulkstenim, un tā radītājs soļu skaitītājam izmantoja to pašu mehānismu, ko izmantoja tolaik tikai pirms 10 gadiem izgudrotajam automātiskajam pulkstenim. Nēsātājam kustoties un staigājot, pulksteņi automātiski tika uzgriezti. Mūsdienās soļu skaitītājs patiesi ir lielisks palīgs, lai noskaidrotu, vai dienas laikā pietiekami daudz kustamies. Lai cilvēks būtu vesels un ar stipru imunitāti, Pasaules Veselības organizācija iesaka dienā noiet 10 000 soļu jeb 7 kilometrus un vismaz stundu pavingrot.

Bērni pieveic pieaugušos

Latvijas Olimpiskā komiteja un “Latvijas Mobilais telefons” veica kopīgu eksperimentu “Sporto visa klase”, kurā soļu skaitītāji palīdzēja novērtēt, cik aktīvi ir ne vien skolēni, bet arī skolotāji un vecāki. Eksperimenta ietvaros 30 skolēni no Jelgavas 4. vidusskolas 3., 5., 9., un 12. klases, kā arī 10 bērnu vecāki un 10 skolotāji trīs mēnešus nēsāja viedaproces, kas fiksēja eksperimenta dalībnieku nostaigāto soļu, pieveikto stāvu, fizisko aktivitāšu intensitātes minūšu skaitu, kā arī pulsu. Eksperimentā noskaidrots, ka viskūtrākie ir pieaugušie – viņi dienā nemēroja pat pusi no vēlamā noieto soļu skaita un arī fizisko aktivitāšu ilgumā zaudēja bērniem. Tāpat noskaidrots, ka bērni guļ par maz un brīvdienās ir mazkustīgāki nekā darbdienās.